Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Novērtē šo rakstu!
Superīgi!!! (+2)
Labi! (+1)
Nekas īpašs (0)
Nepatika (-1)
Fui, kā tādu var uzrakstīt!!! (-2)

 

Noteikumi

Balsojuma tabula


Visu laiku lasītākie piedzīvojumi
Laivošanas burvība jeb šo sestdien Amatā… [86]
Kihnu sala jeb kā mēs braucām pēc kartupeļiem. [13]
Kihnu tautastērps. [4]
Vēl viena kulta upe Soča, vasaras vidus.... un četrdesmit overi. [10]
Ar kajakiem uz Sapņu zemi. [27]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Irbe – Sāremā – Ainaži [14]
Wild Norge 2011 [7]
No Ķekavas uz Ķekavu [16]
Norvēģija 2013, jeb „gribu vēl”! [4]
Tak vam i nado - latviai ! [10]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Stabilitāte

Kaspars Celmiņš, 20.08.2005

Komentāri [0]

 

Treks. Foto: Martines
 

Konkursam "Upju stāstnieks 2005."


Acis vēl neatverot baudīju viegli paģiraina vasaras rīta trauksmainās skaņas, caur kurām jaucās vēja šalkas, tāla vilciena duna, bezdelīgu uzmundrinošie čirksti un Treka krāces šalkoņa, ko pāri upei nesa vējš. Atcerējos, ka zinātāji man stāstīja, ka vecos laikos, kad plosti vēl gājuši pa Daugavu, krācei tuvumā esošajās mājās pēc tās šalkām pareģojuši laiku. Mājās mituši plostnieki, kas plostojot bija raduši skaļi sabļaustīties un arī mājās visi runājuši ļoti skaļi, no tā arī radies māju nosaukums – Brēķi, jo tur visi brēcot.

 

Acis lika atvērt klusa čabināšanās, gar šūpuļtīklam pārstiepto tentu, kāds ģeds šļūcošiem soļiem čubinājās pa dārzu un spēji satrūkās, kad viņam padevu aizsmakušu „Labrīt!”. Arī mans draugs, rudmatainais nebēdnis, drīz vien izlien no mašīnas, kur bija pārlaidis nakts melnumu, pirms tam pa pļavu izsvaidot tur esošos sēdekļus, lai ieturētu brokastis.

Pabrokastojot, laiski atzvīluši no mašīnas izņemtajos beņķos, stāstījām viens otram visādas dumības, par ko pašiem bija liels prieks, kad pienāca vecītis no dārza un stādījās priekšā, ka viņam esot 71 gads un ka esot vietējais starovers, un ka šodien nekādas copes nebūšot. Paskaidrojām, ka mēs neesam makuškernieki, jo par makuškernieku šobrīd rudiem bārdas rugājiem apaugušais draskulis, tika nosaukts lidostā pirms došanās uz siltām zemēm, kad savu smalko rīku nav gribējis nodot bagāžā, bet ienesis lidmašīnas salonā, kur viņu sameklējis bargs lidostas apsargs un prasījis : „Kur ir tava makuškere, kur tu liki makuškeri?”

 

Tomēr ģedam mēs likāmies interesanti un šis nespēja likties mierā, paņēmis savu bambusa makuškeri viņš nāca rādīt vizuli stāstīja, ka „na etom šuku poimat možno spokoino, no segodņa kļova ņebudjet, vetjer ot togo berega”. Teicām, ka vakar pēc airēšanas redzējām kā pa atstraumi ņēmās mežene - sita ar asti dzenājot sīkos. Tas vīru ieinteresēja un viņš uz minūti aizgāja un vienreiz iemeta savu makuškeri, un bija atpakaļ.

 

Mēs sākām vilkt hidras un cilāt airus, vecā seja atplauka smaidā kā bērnam, kas ieraudzījis Lieldienu Zaķi. „Oi poidu posmotrju, kak buditje plavatj, a lodočki u vas stabiļņije, vidjel včera odin oprokinulsa, i srazu stal, navernoje reakcija horošaja. Bil u nas odjin, smastjeril eto, v kameru KMAZ vkļejil bolotņiki, polgoda mastjeril. No potom, rihodjit takoi važnij, oģevajet i stal brogjitj. Brodjil, brodjil i zacepilsa za kameņ, i upal, nesmog statj sam. Melko tam ņebilo, do pojasa. Bašmaki toļko iz vodi torčaļi. Podbežaļi mužiki, nu i slava bogu živoi ostalsja hotj.”

 

Iesēdušies laiviņās mēs atīrāmies no krasta un visas dienas garumā ļāvāmies Treka krāces Baltās mucas ārstnieciski silto putu šaltīm, kas maigi plokot pār pazeminājumā plūstošā ūdens spoguli ļāva mums virpuļot dažādās orbītās, līdz nogurums un izsalkums trenca mūs mājup. Tak čto lodočki u nas stabiļnije!


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web