Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Laivošanas burvība jeb šo sestdien Amatā…

Kārlis Priedītis, 12.04.2005

Komentāri

 

1..10 | 11..20 | 21..30 | 31..40 | 41..50 | 51..60 | 61..70 | 71..80 | 81..86

<< Atpakaļ pie raksta

 

Slevel

18.04.2005

10:41

Mēs arī šosestdien dabūjam Amatas udēni. Bijām tie trakie seši vīri plostā, neskaitot mantas :) Viss bija labi tikai divas reizes nācas remontēties jo akmeni tiešam ir tuvu pie laivas dibena un pie viena krasta paķeram siekstu, galvenokārt citu laivotāju dēļ. Apgāzties tiešam bija gandrīz neiespējami (jā nebraukt ar katamarānu vai kanoe). Ceļā pēc Amtas stāvvietas, pēc Zvartes ieža, kur notika liela peldināšana viens no mums palika ūdenī neitikot nokritušo koku. Pēc tam ļoti pārsteidza Gauja - tik platu es to vēl nekad neesmu redzējis!

Meteorologs

18.04.2005

10:50

Mēs jau centāmies turētis tālāk viens no otra, bet nu tieši tajā vietā nesanāca. Jau pa gabalu ieraudzījām to koku un nolēmām ka izspruksim zem tā!
Bet tieši pirms tā koka mūsu pārinieku laivu sāka nezt uz sāniem, viņi aizsprostoja vienīgo vietu, kur varēja uzsprukt. Un mums vairs nekas neatlika,kā airēt cenšoties neietriekties

Filips

16.04.2006

22:25

Pagājušā (še aprakstītajā pavasarī) galvenai secinājums bija - "glābšana vete ir manta!"
Šogad (14.04.2006), jau ar kajaku, bet gandrīz tai pašā vietā... "ķivere ir manta!" :))

Filips

26.03.2007

19:07

Ehh... jāpaturpina eposs. :)
Pērnajā nedēļas nogalē (24.03.2007) atkal Kārlis (tas pats) visus aizvilināja uz Amatu. Ūdens esot bijis 125, bet vairāk jau laikam šogad nebūs..
Ūdens pa tam nav uz vietas stāvējis, tāpēc nedaudz biogrāfiju (pa tā tālā pavasara ekipāžu sastāviem):
Kārlis - organizētājs ir gājis uz augšu, apguvis kajakošanas māku un to samācījis arī savai nu jau (laikam) nolemtajai - Sandrai. Abi bija pārstāvēti tieši šajos peldlīdzekļos.
Toms - apprecējies, apbērnojies un laikam tāpēc uz upes vairs nerādās, "kamēr bērni nesāks iet koledžā". Oficiālais iemesls man nav zināms.
Jānis - arī apprecējies, bet tā kā sieva ir ilgāku laiku prom, šim nekam vairs nav laika... nepiedalījās.
Agris - nav precējies, bet tikko iegādājis smuku auto, tādēļ šoreiz ar rumu nesildījās. Balto krūti šoreiz rādīja gumijas laivā kopā ar jaunpienācēju - Elīnu, kas palu Amatā laivoja pirmoreiz.
Mārtiņš - arī apguvis kajakošanas gudrības, bet, nobraucis pa Soču, tagad vairs uz tādiem niekiem kā Amata neskatās. Vai arī bija citi plāni, īsti nezinu.
Daniels - kā par brīnumu nav vēl ne noslīcis, ne nosities, ne nodedzinājies :). Sestdienā nepiedalījās, jo būvēja robotu, a svētdien nomā vairs nebija kajaku. C'mon, Campo!
Kārlis - diemžēl kopš rakstā minētās reizes laivā nav manīts. :( Varbūt mājās, vientulībā, vannā... arī būvēja robotu. :)
Filips - arī pussolīti pakāpies - līdz kajakam. Kopš Campo kajaku baseina kursu traumas ir problēmas ar ceļiem, bet pa druskai vēl var :) Vai kāds var ieteikt kajaku, kurā būtu ekstra - iespēja iztaisnot kājas neizkāpjot?
Lai nu kā šīgada atziņa - hidrotērpā ir spēks!
Var jau būt, ka kļūstu mīksts, bet izbaudīju arī flīša džemperi (to, no Campo). Patīkami, kad 5 min pēc peldes blakus ledus gabaliem jau atkal ir silti, bez pārģērbšanās.
Ļoti noder arī hidras zābaki un, nedaudz mazāk - hidras cimdi. Komforta cienītājiem - iesaku.
No interesantajiem momentiem un novērojumiem bija:
Mans personiskais over'is pašā sākumā - pats nesapratu kādēļ. Veiksmīgi izcēlos un skatītāji teica, ka esot izskatījies ekstrēmi. :) Ūdens vēss, bet ekipējums bija līmenī - augšpuse slapja, bet silta.
Divi vīri jocīgā divvietīgā sitontop/kanoe. Rīks izskatījās nedaudz nepiemērots Amatai, jo šos kungus redzēju vairāk stumjam, velkam, peldam, nevis airējam. Vienreiz izglābu šiem airi, ceru, ka pēc tam gāja labāk. Ja lasāt šīs rindas, uzrakstiet, apgaismojiet, kas tas par rīku?
Sandras un Kārļa dubultais overis ar otstreliem - pats diemžēl biju atpalicis, glābjot citus slīcējus, bet moments esot bijis saistīts ar paniskām bailēm no ledus. Tie, kas bija todien uz upes zinās, ka ledus bija max 0.5 no krasta (un ļoti reti), bet laikam šausmu stāsti par paraušanu zem ledus dara savu - laicīgi jāgāžas apkārt un jāpeld prom. :)
A Kārlis laikam solidarizējās...
Vēl viens interesants moments bija koks pāri visai upei, kas vidusdaļā bija visnotaļ lecams (kajakiem). MUAHAHAHA! - es taču teicu, ka reiz lēkšu kokiem pāri!!
Pats pārlēcu, bet tad izlēmu izkāpt un pastāvēt pie tā koka un, atpūtinot ceļus, dot gudrus padomus. Šķiet - prātīgi.
Virkne kajakistu pārlēca pāri bez īpaša stresa, tikai uzmundrinājumu vadīti. Vairāki piepūšamie katamarāni arī tika pāri ar lielāku vai mazāku palīdzību.
Respekta punktu izpelnījās augstāk aprakstītā sitontop/kanoe (tādas bija divas ekipāžas), kas ar nelielu piepalīdzēšanu arī tika pāri kokam.Es dabūju puspunktiņu par estētiku - lēkājot uz koka zara un gaidot nākošos lēcējus, to nolauzu un iebiru upē. Tagad slapjas bija arī hidro-ūziņas (bet peldējis vēl nebiju).
Pēdējais atmiņas punkts - pašas beigas, pie finiša. Visi sabildējās un jau sakāpa krastā. Es atdevu mašīnas atslēgas (prātīgi) un vienatnē (nesaprātīgi) iebraucu vēl drusku krācītē.
Pats nesapratu kā, bet niecīgā muciņa mani tomēr aprāva otrādi - bišku sastiepu plecu, bet to pamanīju tikai vēlāk.
Mēģināju izcelties, bet - laikam sagurums, pārliecība, ka esi < 100 m no mašīnas ar siltām drūbēm un tēju un fakts, ka nebiju vēl tā īsti peldējis - izcelties neizdevās.
Nu neko - ostrels, airis vienā rokā, laiva otrā ... a ko tālāk?? Apm 5m attālumā cilvēki man uzgriezuši muguru čalo un dzer tēju, a mani straume diezgan dūšīgi nes lejup.. duma sajūta.
Par laimi pats izkūņojos, bet uz tējas dzērājiem gan pēc tam noskatījos..
Izvilkt laivu gan kāds kolēģis palīdzēja. Tiesa, atskrūvējis kajaka aizbāzni, lai izliet ūdeni, kolēģis slaidu loku, šo iemeta upē - vienlaicīgi ieplezdams acis - MATJ, kāpēc tas nav piesiets!!???
Nu neko - lēciens pakaļ, kā par brīnumu noķēru. Campo - piesieniet, lūdzu korķīšus pie nomas kajakiem!
Laikam izskatījos sašutināts, jo tas pats kolēģis mani pēc tam mierināja - "reakcija estj, znachit deti budut!" Vai viņš zin kaut ko, ko es nezinu? ;)
Pēc tam - kā jau parasti, silta tēja, pusdienvakariņas, patīkamas atmiņas "A es..!" "A man ..!"...
Līdz nākamajam pavasarim?
P.S. Sorry, par pārgaro tekstu, bet ļoti gribējās šo tēmu paturpināt.

Māris T

06.01.2008

21:38

pamanīju šito topiku - liekas, nesen runāts. skatos datumus - 2005tā pavasaris.

reno

04.04.2008

14:09

Nesaprotu pa kuru laiku te tauta brauca, pirms nedēļas tak nebija nekāds ūdens, tā līdz ceļiem. :( vai tiešām nebūšu trāpījis uz to. :((

 

1..10 | 11..20 | 21..30 | 31..40 | 41..50 | 51..60 | 61..70 | 71..80 | 81..86

<< Atpakaļ pie raksta

 

Pievienot jaunu komentāru

Autors:
E-pasts: (nav obligāts)
Komentārs:

Lapas administrācija nepieciešamības gadījumā patur tiesības slēgt pieeju rakstīšanai diskusijās no atsevišķām IP adresēm, kā arī dzēst bezjēdzīgus vai nekādā veidā ar diskusijas tematiku nesaistītus komentārus. Komentāru saturs pauž to autoru viedokli.


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi > Raksts > Komentāri

Lapu uztur: Inno.web