Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PIEDZĪVOJUMI

 

 

Novērtē šo rakstu!
Superīgi!!! (+2)
Labi! (+1)
Nekas īpašs (0)
Nepatika (-1)
Fui, kā tādu var uzrakstīt!!! (-2)

 

Noteikumi

Balsojuma tabula


Visu laiku lasītākie piedzīvojumi
Laivošanas burvība jeb šo sestdien Amatā… [86]
Kihnu sala jeb kā mēs braucām pēc kartupeļiem. [13]
Ar kajakiem uz Sapņu zemi. [27]
Vēl viena kulta upe Soča, vasaras vidus.... un četrdesmit overi. [10]
Kihnu tautastērps. [4]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Stokholma-Botnijas līcis Ālandu salas-Somu līcis-I [41]
Irbe – Sāremā – Ainaži [14]
Wild Norge 2011 [7]
No Ķekavas uz Ķekavu [16]
Norvēģija 2013, jeb „gribu vēl”! [4]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Kā es aizvilku pilsētas blondīnes uz laivu braucienu

Elviss Tirzītis, 01.04.2005

Komentāri [21]

 

 

Konkursam "Upju stāstnieks 2005".


Nav man rakstnieka dotības, bet šo to mēģināšu uzrakstīt.

 

Viss sākas jau pirms aptuveni pieciem vai sešiem gadiem. Braucu ar vecākiem un viņu draugiem pa Salacu. Sajūtas bija ļoti iespaidīgas, un tajā brīdī sapratu, ka tā noteikti nebūs man pēdējā reize kad sēdīšos laivā un došos braucienā pa Latvijas upēm.

 

Laiks gāja, pienāca 2004. gada vasara, 5, jūnijs, kad aizvilku draugus pārgājienā uz Siguldu, izstaigājām vienu Gaujas senlejas pusi cik nu vien varēja, speciāli draugus vadāju pa vienām trepītēm augšā, otrām lejā, bija līdz arī meitenes ar augstpapēžu kurpītēm, viņas mani nemitīgi lamāja, teicās nekad vairs nebraukt uz manis rīkotajiem pasākumiem.

Beigās pārnakšņojām teltīs vienā skaistā vietā pie Gaujas, un tajā pašā vakarā, ar visiem noberztajiem papēžiem un sāpošajām locītavām, muskuļiem skatīdamies acīs tās pašas meitenes man teica sirsnīgu paldies par brīnišķīgi pavadīto dienu.

Man bija liels prieks par to, ka draugi novērtēja pavisam ko jaunu, un bija ieinteresēti piedalīties arī turpmāk manos izbraucienos pie dabas. Es, protams, ilgi nevilcinājos un tajā pašā vakarā nolēmu uzreiz pēc jāņiem rīkot braucienu ar plostu pa Gauju.

Jāņi tika nosvinēti un uzreiz pēc nedēļas, kā nu kurš devāmies uz Cēsīm.

Tajā pašā dienā, pamostoties biju nedaudz vīlies, jo paskatoties ārā pa logu saulīte nespīdēja vairs kā iepriekš, gandrīz visu jūniju. Nu neko, braucam, iestūķējam 20 vietīgo glābšanas plostu vecā sagrabējušā opelītī, satikāmies visi zem Gaujas tilta Cēsīs, zem, jo lija lietus. Visi stāvēja ar skumīgiem ģīmīšiem un pie sevis noteikti domāja, kāpēc atrodas tieši kaut kādā pieķēzītā tiltapakšā, nevis siltā istabā pie televizora.

Lietus pierimās uz brīdi un fiksi tika piepumpēts plosts. Salikām visas mantas plostā, nepaspējot paši iekāpt tajā, un sākt braucienu, līdz bijām izmirkuši slapji.

Tad nu izbraucot cerējām uz siltām vakariņām un sausu laiku vakarpusē. Tā arī bija,

Tiklīdz piestājām kempingā, lietus pārstāja līt. Izkarinājām slapjās drēbes, nolikām pie ugunskura žāvēt kurpes. Šis brauciens drīzāk bija kā mācību brauciens, jo paši īsti nezinājām ko ņemt līdz, kā pareizi rīkoties dažādās situācijās. Uz beigām aptrūkās ūdens, skraidījām uz viensētām lūgdami dzeramo ūdeni (vārīts Gaujas ūdens nebija diezko garšīgs), dabujām trūkties arī no viensētas krancīšiem, bet tas pie lietas. :)

Un tā zīmīgi visas trīs dienas lija lietus, tikai uz vakaru pierimstoties.

Beigās, par spīti lietainajam laikam, neviens tā īsti uz mājām negribēja doties, atsauksmes atkal bija labas, visi smaidīgi, priecīgi atkal kalām plānus nākamajam braucienam.

Nākamajā dienā, pie manis mājās notika afterparty , skatījāmies brauciena bildes, un visi vienbalsīgi bija ar mieru piedalīties nākamajā braucienā. Paziņas, kas nepiedalijās plostu braucienā, skatoties bildes arī bija ar mieru piedalīties gaidāmajā laivu braucienā, viņi vienkārši bija sajūsmā, neskaitot mūs pašus.

Tad nu pienāca augusta sākums. Līdz ar to plānotais laivu brauciens pa Gauju.

Braucām no Valmieras līdz Siguldai, ar pūšļiem. Šoreiz saulīte mūs aplaimoja, spīdēja no sākuma līdz gandrīz pašām beigām. Palutināja, palutināja daba mūs no sākuma un tad liekas smejoties par mums, trīs kilometrus pirms brauciena beigām nodeva kārtīgas lietusgāzes. Biju guvis mācību no plostu brauciena, netrūka vairs nekas, izņemot baterijas digitālajam fotoaparātam :)

Bija sauss laiks, ūdenslīmenis ļoti mazs, pie Valmieras smējāmies, pārgājiens ar laivām, jo bija vietas kur laivas vilkām striķītī, paši brienot pa upes gultni.

Laika apstākļi, vienkārši brīnišķīgi, visiem smaids sejā, arī man, vairāk jau dēļ tā, ka draugiem ir apmierināti. Tiekot līdz Cēsīm, paguvām apskatīt neredzētas vietas, viena no ievērojamākām ir ērgļu klintis, uzkāpjot augšā, atrodamies virs koku galotnēm, skats ir neaizmirstams. Cēsīs pievienojās vēl cilvēki, tajā skaitā arī pilsētas blondīnes :)

Jau pirmajā vakarā meitenes bija priecīgas par visapkārt esošo. Ir taču patīkami uzturēties svaigā gaisā , strebt čuguna katlā uz ugunskura gatavotu zupu (daudz kartupeļu ar sausajām zupiņām, ideālas vakariņas pie dabas), atpūsties no datora, ērtībām, pakasīt odu kodumus :) , nakšņošana teltī vien ir kaut kas, pamostoties no rīta, guļot kaut dažas stundas un ņemot vēra iepriekšējā dienā pievarētos attālumus airējot pūsli, sajūta ir brīnišķīga, no noguruma ne miņas, tas nekas, ka rokas ir nevis tulznainas, bet nobrāztas jēlas.

Dodamies tālāk visi, piestājam Līgatnes veikaliņā, nopērkam alu, vēl šo to svaigu, lai pēdējā vakarā var vienkārši apsēsties upes malā un iemalkojot alu, brīdī kad no upes ceļas tvaiku mutuļi, baudīt dabu. Negribīgi beidzām braucienu.

Seko pirmā nakts mājās, siltā istabā... Sajūta ir neaprakstāmi nepatīkama, sasmacis gaiss, televizors kaut kur fonā skan, es nevarēju vienkārši aizmigt, gribējās iet ārā pie mājas, uzcelt telti un tur arī gulēt. Viens man bija skaidrs, nākamvasar brīvo laiku aizpildīšu ar ūdenstūrismu.

Uzgāju jūsu lapā bildes no pasākuma ‘ Salacas mauciens ‘, skatoties tās sapratu, es arī gribu piedalīties, iekšā kņudēja, galvā bija tikai viens, šogad noteikti piedalīšos, lai tur vai kas.

Šobrīd jau esmu izplānojis pirmo braucienu, gaidu kad nokusīs sniegs, paliks siltāks (tik silts lai varētu gulēt teltī) un brauksim atkal. Plānā ir visa Salaca, no viena gala līdz otram, ar kanoe (ar pūsli nav aršanas, ka nav laiva ta nav:) ) Jau tagad draugi/paziņas ir pieteikušies, gan vecie gan pavisam jauni cilvēki, kas vēlas kaut ko vairāk par sēdēšanu brīvdienās kādā naktsklubā, krogā vai vienkārši pie televizora. Viņi atbalsta mani, un esam sezonas atklāšanas gaidās.


Klubs > Tēmas > Piedzīvojumi

Lapu uztur: Inno.web