Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PASĀKUMI

 

 

Visu laiku lasītākie pasākumi
Gaujas bāziens 2006. [135]
Ultramaratons 2006. [103]
Gaujas bāziens "5". 2009.g. [253]
Kajak-kross 2006. [168]
Salacas mauciens 2008. [95]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Baseina treniņi [52]
Airēšanas pasākums ar apmācību Sočā [2]
Saulkrastu sērfa mači [3]
Strenču airēšanas marations [1]
Soča - 2017. Mācību seminārs [8]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Tā varjagu brauciena uz grieķiem hronka

Ivars Jākobsons, 15.06.2004

Komentāri [0]

 

Fot: Starts Lucavsalā
 

1. posms: Rīga - Krustpils


Ir apmākusies sestdiena. Rīgā vēl samērā kluss. Lucavsalā, rīta apgaitā izgājušos suņus un kaķus iztraucējot, ik pa laikam atbrauc automašīna, vai raitā solī nākošs cilvēks. Sāk ierasties nepacietīgākie Varjagi. Nav nepieciešami papildus jautājumi vai skaidrojumi, sakatāmies un redzam, mēs esam savējie. Vienkārši nāc, un saki: Čau...


Pūš jestrs vējš, kā apmierināti spriežam, ieslīps ceļavējš. Tas labi, jo nav noslēpums, Daugavā, pa kuru drīzumā dosimies 150 kilometru garajā distancē līdz Jēkabpilij nes tur, kur pūš vējš. Šai upē, kas prasa pacietību un nosvērtību braucējam, kas piemēram jau no Rīgas HES aizsprosta samana Ogres skursteņus, bet airējiens vēl stundu, pusotru garš, spītējot salīdzinoši lielajiem sānviļņiem ūdenskrātuvju uzpludinājumos tupinot ceļu izvēlētajā trajektorijā. Jā, pēc garajiem nesieniem ap HESiem, tā bija pat bauda. Šūpoties nebeidzamajos viļņu vālos, kas brāzmās sasniedza turpat metra augstumu. Braukt un apbrīnot jūras kajaka gaitas īpašības sānvējā, viļņos. Tik tiešām, viss ģeniālais ir vienkāršs, arī stūres iekārta, kuras gan nebija, un kuras trūkums bija stipri jūtams, kad ik pa laikam aizsita prom laivas aizmuguri, un nācās to taisnojot pielikt ne mazums pūļu. Tomēr neskatoties uz to, aksioma nenoliedzama, nav ātrākas pārbraucienu laivas plašos ūdeņos, kā jūras kajaks. Bet... esmu aizsteidzies notikumiem priekšā.


Tātad. Startā esam savākušies ne daudz, ne maz, kopsummā desmit Varjagi. Četri jūras kajakos, pa pārim divās smailēs un vienā kanoe laivā. Tā kā atļautas buras, smaiļotāji un kanoisti (it īpaši) ir piedomājuši pie tām. Tiek dots starts, mēs nesteidzīgi (kur gan?) dodamies.
Aiz Rīgas HES dalībnieki jau ir izretojušies, vien knapi samanāmi Daugavas kilometriem garajos līkumos, un drīz vairs nemaz. Braucu garām Nāves salai un atceroties lasīto par 1. Pasaules kara notikumiem šeit, domāju, cik tomēr nežēlīgi trāpīgs nosaukums šai zemes joslai Saulkalnes pretējā krastā. Tad pirmās mūra baznīcas Latvijas teritorijā drupas,salā pie Ikšķiles, sajūsmā spiedzoši ūdensmotociklisti, klusi burātāji un es.


Pirmais starpfinišs Lielvārdē, dolomīta krauju ieskautā līcī, pie pilsdrupām. Veikti 60 kilometri, jāveic pirmais papilduzdevums kurā iespējams iegūt handikapa minūtes – aira mešana. ”Labākais metējs”
likumsakarīgi izrādījās Vents, bijušais šķēpmetējs.


Līdz ar to regate ieiet vakara – nakts posmā. Līdz nākamajam starpfinišam Koknesē 40 kilometri, pa ceļam jāapnes Pļaviņu HES, un tumsā jāšķērso ūdenskrātuve. Tas gan izrādās mazāks šķērslis, kā neviesmīlīgie Koknesieši, kas pēc pasākuma pils parkā, krietni uztaisījuši dūšu nepakam negribēja laist garām izdevību sameklēt kašķi ar dalībniekiem un organizatoriem. Nu, ko darīt, arī Varjagu laikos bija jāuzmanās no vietējām ciltīm... Starpfinišs tiek “onlainā” pārcelts uz Rīteriem, un papilduzdevums “Viedākais Varjags” atcelts. Nominācija pēc pasākuma tomēr tiek piešķirta kanoe ekipāžai par nopietnāko buru konstrukciju.


Rīteros tik tiešām jau ir rīts, un trīs atlikušie dalībnieki, dažs pēc īsas naktsguļas, dažs vien pēc snaudiena meldru pudurī neizkāpjot no laivas, dodas pēdējā regates posmā. “Drīz” jau klāt Daugavsala, finišs. Pirmais atbrauc ārpuskārtas startējušais Varjags Staņislavs Pokšāns, kurš labi iegājis ritmā pat pamanījās aizzvetēt garām finišam, pēc tam arī Vents Lasis, sacensību uzvarētājs, un “Pensijas līmenis” alias Andris Stavro. Te tev nu bija “pensijas līmenis” 150 kilometri veikti laikā zem 30 stundām, un Andris nebūt neizskatās piebeigts.
Es? Man nācās samiernāties ar tikšanu līdz Lielvārdei, un cerību startēt labāk nākamajā etapā, “No Grieķiem uz Varjagiem” kas notiks septembra sākumā, no Drujas līdz tai pašai Jēkabpilij. Tātad Varjagu mājupceļā, šoreiz pa straumi.

Klubs > Tēmas > Pasākumi

Lapu uztur: Inno.web