Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Laivā pa upēm. 8. fragments: Iepazīstiet savu laivu!

Andris Stavro, 18.11.2005

Komentāri [0]

 

Autora piezīme: materiāls tapis pirms 20 gadiem

 

Ūdenstūrisms ir atpūtas un sporta sintēze.

Ūdenstūrista rīcībā:

Laivas – no saliekamās smailītes līdz piepūšamam plostam;

Upes – no Gaujas, Ventas, Abavas līdz mežonīgām straumēm Kaukāzā, Pamirā, Tjanšanā;

Pārgājieni – no atpūtas dienu braucieniem līdz sestās grūtību kategorijas maršrutiem;

Sacensības – no darbavietas spartakiādes līdz Vissavienības tūristu salidojumam.

Neapmaldīties ūdenstūrisma daudzveidībā palīdz tūrisma laivu iespēju un to vadīšanas īpatnību iepazīšana.

 

 

SALIEKAMĀS SMAILĪTES

 

Visērtākās un jaukākās tūrisma laivas rāmās upēs un ezeros, vissportiskākās – straujupēs. Smailītē braukt ir interesanti, jo var izmantot gandrīz tikpat daudzveidīgus paņēmienus kā slaloma laivās. Bet – uzmanību! – ja gribat smailītē laisties pa strauju upi, daudzi no slaloma paņēmieniem jāprot obligāti! Pirmoreiz braucot ar piepūšamo laivu vai katamarānu, “briesmīgos” brīžos var cieši aizvērt acis, iekrampēties bortā un pēc tam atviegloti uzelpot. Smailītē šis paņēmiens nelīdz – “overķīlis” garantēts.

 

Saliekamajām smailītēm ir daudz labu īpašību, taču ne katrai piemīt tās visas. “Tamiņš”, “Salūts”, kā arī senāk pie mums ražotās smailītes, tāpat kā “RZ-85”, “Kolibri” (VDR), “Neptūns” (Polija), piemērotas galvenokārt piknikiem un vienkāršiem pārgajieniem. Septiņdesmitajos gados tūristi mēģināja tās pielāgot savām vajadzībām, pārbūvējot priekšvadni un pakalvadni, lai paceltu priekšgalu un pakaļgalu, tādejādi laivu manevrēšanas spējas uzlabojot uz gaitas palēnināšanas rēķina. Kādā žurnāla “Turist” numurā tika ieteikts “Salūtā” sēsties ačgārni un braukt ar pakaļgalu pa priekšu – tā veicas labāk!

Veikalā pirto smailīšu airi ir pārlieku gari, lāpstiņu forma – nepareiza, divdaļīgie savienojuma vietā ļogās. Arī priekšauti jāpārtaisa, jo tie laiž cauri ūdeni un ir bīstami – tajos viegli sapīties.

Nesagaidījusi no rūpniecības piemērotus braucamrīkus, ūdenstūristi pievērsās paškonstruētu smailīšu būvei (sk. nodaļu “Prasmīgās rokas”). Labas pašbūvētas laivas ir vieglas, izturīgas, negrimstošas, viegli manevrējamas. Ar tam var izildīt eskimosu apgriezienu. Iespējami visdažādākie modeļi – gan pārgājieniem, gan ūdenstūrisma tehnikas sacensību slalomam (klase F – Faltboot, vāc.), gan universālas laivas.

Saliekamajā smailītē, tāpat kā kajakā, iras ar divlāpstiņu airi, taču tehnikas paņēmieniem ir īpatnības.

Saliekamā smailīte ir platāka, klājs augstāks, tāpēc nav iespējams īsti racionāli airēt. Gribot negribot airis virzās patālu no borta, īrienā grūti izmantot mugras muskulatūru. Zināmā mērā grūtības var novērst, iekārtojot augstāku sēdekli un izraugoties nedaudz garāku airi.

 

Ja sēdeklim ir atzveltne, nešaubīdamies aizsviediet to. Smaiļotājam atzveltne ir kā nagla zābakā.

 

Piekšējam airētājam nav nozīmes pievilkt pakaļgalu, aizmugurējam – priekšgalu. “Duetā” izpildītie paņemieni izskatās skaisti, taču gandrīz vienmēr tie ir nelietderīgi. Katram ekipāžas dalībiekam javeic atšķirīgi uzdevumi. Priekšējais jeb “motors” airē, pievelk priekšgalu un kombinē īrienus ar priekšgala pievilšanu. Aizmugurējais jeb “stūrmanis” airē, kontrē un kombinē īrienus ar sānisko un pakaļgala pievilkšanu. Kaut arī kursu galvenokārt ietur “stūrmanis”, taktikas izvēlē iniciatīva pieder “motoram”!

 

Saliekamo smailīti grūti sasvērt, nesagāžot ķermeņa augšdaū sānis. Lai neapgāztos, dažreiz pat jāpārkaras pār bortu.

Saliekamā smailīte ne sevišķi jūtīgi pakļaujas noslogošanai, tomēr atliekšanās vai noliekšanās var atvieglināt grūtus manevrus.

Ūdenstūrisma tehnikas sacensībām paredzētās smailītes formas ziņā ir līdzīgas kanoe divniekam, tas viegli sasvērt un noslogot.

 

Daudzās valstīs ūdenstūristi iecienījuši Kanādas indiāņu vaļējo kanoe. Mūsdienās tā tiek darināta no dažādiem materiāliem, taču formas risinājums joprojam ir tads pats kā laivām, kuras ieraudzīja pirmie Ziemeļamerikā nokļuvušie eiropieši. Iespējams, ka indiāņu kanoe nav mainījusies jau tūkstošiem gadu – tajā sasniegta laivas, ūdens un airēāja pilnīga harmonija. 1985.gadā arī mūsu valstī sāka ražot šādu kanoe – 40kg smagu stiklaplasta “Taimir”.

 

 

PIEPŪŠAMĀS LAIVAS

 

Tās ir tikpat dažādas, cik braukšana tajās – līdzīga.

Piepūšamajās laivās tup uz ceļiem kā kanoe vai arī sež ka kajakā. (Interesanti, ka arī pirmajās kanoe arēšanas sacensībās pagājušajā gadsimtā Eiropā airēja sēdus. Poza uz ceļgala tika atvesta no Amerikas.) Dažreiz izmanto arī “kovboju stilu” – viena kāja laivā, otra pār bortu. Visbiežāk iras ar kanoe airiem tāpat kā kanoe divniekā, bet var arī ņemt divlāpstiņu airi, lai pierādītu kajaka tehnikas priekšrocības.

Ja ieliekat airus duļļos, jums jāapzinās, ka tajā pašā mirklī pievēršaties citam sporta veidam – akadēmiskajai airēšanai. Bet 1985.gadā “Kurzemes maratonā” Abavā kāda piepūšamās laivas ekipāža sagādaja nopietnas teorētiskas problēmas gan smaiļošanas, gan akadēmskās airēšanas speciālistiem. Viens no partneriem īrās ar airem duļļos, bet otrs – tupēja ka kanoe un airēja kā kajakā!

Zaļās” jeb mednieku tipa piepūšamās laivas (“Defīns”, “Nirok” u.c.) mazās celtspējas dēļ nav piemērotas sarežģītiem pārgājieniem, toties tas ir popuāras ūdenstūrisma tehnikas slaloma sacensībās, jo veikli grozās caur vārtiem.

Sarkanās” jeb armijas tipa piepūšamās laivas (LAS, NDL u.c.) – iecienīti braucamrīki augstāko grūtības kategoriju upēs. Tas ir ērtas, ietilpīgas un sportiskas.

 

Piepūsame plosti (PSN, PS) – ūdenstūrisma “titaniki”. Mierīgā straumē uz tiem patīkami sauļoties, vidējās krācēs – šūpoties. Brauc tikai kā kanoe, turklāt vissvarīgākā ir taktika – ekipāžas četrnieka, sešnieka vai astoņieka dalībnieki nedrīkst vilkt katrs uz savu pusi, viņiem jāsaprotas vai nu ar vai bez vādiem. Katrā ziņā uz plosta vienam jābūt “kapteinim”. Tikai viņš dod komandas.

 

Visām piepūšamajām laivām nepieciesami papildinājumi un uzlabojumi.

Nejaukākā “pūšļu” īpašība – tie mēdz nemitīgi piesmelties ar ūdeni, pārvēršoties par aukstām vannām. Katrā ziņā piepūšamo laivu nepieciešams pārsegt ar ūdensnecaurlaidīgu audumu un ierīkot priekšautus. Ja NDL tipa laivā iesmeļas vairāk par pustonnu ūdens, borti sakļaujas un laiva kļūst nevadāma.

Klaut arī dažās situācijās izdevīgi “skraidīt” pa laivu, tomēr ērtāk airēt, ja ķermeņa apakšdaļa cieši nostiprināta. Palīgkonstrukcijas var būt visdažādākās.

Ja vēlas novērst piepūšamās laivas vērpšanos, var pierīkot stingru rāmi vai grīdu. “Zaļajās” laivās zem kājām patīkams ir piepūšamais maracis.

 

Braukšanas īpatnības.

Tāpat kā saliekamajā smailītē, arī piepūšamajā laivā tās platuma dēļ jākoriģē airēšanas tehnika.

Lai cik “cietu” piepūstu laivu, borti tomēr ir samērā mīksti, tāpēc izpildot atspiešanu, par rezultātu nevar būt drošs.

Piepūšamā laiva ir ļoti jūtīga. Lai to precīzi vadītu, jālieto kombinētie īrieni – laiva “jātur uz aira”.

Piepūšamo laivu tikpat kā nav iespējams sasvērt, jo tā ir plakana. Taču, nepareizi iebraucot straumē, “Pūslis” gažas tikpat neapturami kā smailīte. Ko darīt? Ķermeņa augšdaļa jāsagāž uz zemstraumes pusi, atslogojot pret straumi vērsto bortu.

Piepūšamajā laivā noslogošana ir diezgan neefektīva. Taču noliecot un atliecot ķermeņa augšdaļu, var ievērojami palielināt aira darbības lauku.

Piepūšamās laivas tikpat kā neiegrimst viļņos, bet gan deformējas (izliecas un vērpjas), pieņemot viļņu formu. Šī īpašība ļauj pievārēt viļņus, kuri nav augstāki par pusi vai trim ceturtdaļām laivas garuma. Piemēram, ar 5m garu piepūšamo laivu var pārvarēt ap 3m augstus, ar 3m garu – 2m augstus viļņus.

Priekšējam airētājam bezbailīgi jāmetas pretim augstiem viļņiem, stāvviļņiem, veltņiem, it kā sniedzoties tiem pāri. Pretējā gadījumā

a) laiva iestrēgst;

b) laiva apmet kūleni;

c) laiva salokās kā naudas maciņš un priekšējais airētājs uzkrīt aizmugurējam;

d) priekšējais izkrīt no laivas, nākamajā mirklī tas pats draud aizmugurējam.

 

Pēc apgāzšanās piepūšamo laivu var apgriezt atpakaļ, iekāpt tajā un turpināt braucienu!

Piepūšamā laiva ir balts gulbis, kad tā slīd vienādā ātrumā ar straumi vai ātrāk par to, nolāpīta galoša – ezerā, bet ja ievajagās tikt augšup pa upi, labāk kāpt krastā - “pūslis” stāv uz vietas kā ūdenī iebridis ēzelis.

 

 

KATAMARĀNI

 

Airējami katamarani Latvijā tagad ir gandrīz tikpat populāri kā Polinēzijā. Sevi pieteikuši jau sešdesmitajos gados Amatā, tie strauji izplatījās un pilnveidojās, līdz beidzot to braucēji paziņoja, ka ne līdzenumu, ne kalnu upēs nav labaka braucamrīka par katamarānu. Sevišķu ieguldījumu šīs kustības attīstībā deva ūdenstūrists un gleznotājs Kārlis Hercbergs, kura konstruētais divvietīgais katamarāns tehnisko iespēju ziņā salīdzināms ar smailīti. Mazāk pazīstami pie mums ir četrvietīgi un lielāki kanoe katamarāni.

Katamarāna priekšrocības sākas jau krastā, jo šis kuģis ir lēts un vienkārši izgatavojams; modificējams dažādiem braucieniem un dažādām vajadzībām, piemēram, spiningošanai un burāšanai; viegls un ērti pārvadājams.

Katamarānu prieki turpinās arī upē: katamaranam ir ātrāka gaita nekā piepūšamai laivai; tas nepiesmeļas ar ūdeni; diezgam braši duras cari stavviļņiem un veltņiem, šļūc pāri akmeņiem, ka švīkst vien, ir stabils un labi manevrējams.

Uz tā var nosauļot ne vien plecus bet arī kājas!

Ta apgalvo katamarānu piekritēji. Tie, kuriem katamarāna nav, iebilst.

Divvietīgais katamarāns ir diezgan plats un augsts, tāpēc cieš airēšanas tehnika. Lai aizsniegtu ūdeni, jāzvalstās vai jāņem ļoti garš airis, bet ar to īrieni iznāk neveikli.

Tāpat kā piepūšamo laivu, katamarānu grūti sasvērt un noslogot.

“no šitas etažeres var nokrist nost!”

Jā, katamarāns nepiesmeļas ar ūdeni, taču viļņi apšļaksta no papēžiem līdz matu galiem! Vajadzīgas gumijas bikses, bet tad kājas paliek neapsaļotas...

 

Ūdenstūristi, kuri savas upju gaitas sāk ar katamarānu, lēnāk iepazīst dazādas straumju formas, jo stabilais katamarāns “piedod” pat rupjas kļūdas, radot maldīgu iespaidu par ekipāžas sagatavotību. Četrvietīgais kanoe katamarāns trešās grūtību kategorijas braucienu pārvērš par pastaigu.

Katamarāna īpašības jūtami atkarīgas no gaisa spiediena balonos. Mikstāki baloni samazina ātrumu un manevrējamību, bet palielina stabilitāti un “neievainojamību” (tas svarīgi akmeņainās upēs). Katrai krācei un upes posmam jāizvēlas piemērots gaisa spiediens balonos.

 

Turpmāk vēl.


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web