Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Visu laiku lasītākie padomi
Inventārs. [6]
Laivošana pa lēto. [9]
Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6]
Vispārējs Latvijas upju apskats. [2]
Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
No kā sastāv upe? [3]
Vispārējs Latvijas upju apskats [2]
"Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44]
Pacietīgu nepacietību! [8]
Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Ideāla trajektorija

Tulk. no Vācu val. Finka, 18.11.2005

Komentāri [0]

 

Jan Kellner, pasaules klases airētājs un diplomēts sporta skolotājs, sniedz padomus un dalās ar knifiem kā braukt ar kajaku. Kas ir ideāla trajektorija?? Kā to atrast?? Un kā pie tās turēties?


Kam gan nav bijušas problēmas ar pareizas trajektorijas izvēli un tās ieturēšanu straujā upē? Airēšanas pirmajos gados ir grūti atrast pareizo ceļu upē starp akmeņiem un mucām. Parasti gan pirmo kļūdu sekas ir diezgan saudzīgas un tas mudina (cerams!!!) uz jau sarežgītākiem ūdeņiem.

 

Ar gadiem, regulāri airējot, šo ideālo trajektoriju var sajust un atpazīt ar “muguras smadzenēm”. Bet, nepietiek tikai ar šī ceļa “atrašanu” - lai sarezģītas krāces arī izbrauktu , ir vairāk jānodarbina atmiņa. Un, jo riskantāks nobrauciens, jo svarīgāka ir ideālās trajektorijas ievērošana.

 

Pareizā ceļa meklēšana

Ne tikai iesācējs, arī braucējs ar pieredzi sarežģītā upes posmā meklē ceļu ar mazāku pretestību un risku. Mucas tiek apbrauktas un no klinsbluķiem, piespiedēm un citiem prātu stindzinošiem jaukumiem (anderkati, sifoni), tiek turēts drošs attālums.

Lai atrastu drošāko ceļu ir jāmāk “lasīt” ūdens. Kā plūst straume, cik “liela” ir muca, cik ļoti bremzē vilnis? Vai ātrums ir pietiekošs, lai ar kajaku šķērsotu straumi vai nokļūtu nakamajā atstraumē?

“Lasīt ūdeni” nozīmē izprast straumes ceļu, paredzēt straumes iedarbību uz kajaku un noteikt kustības līniju, vadoties no šiem apstākļiem. To nevar iemacīties vienā dienā, bet mācīšanās notiek ātrāk, ja var apskatīt kā to dara pieredzējuši airētāji, tāpēc nopietnas krāces pieredzes bagātākie brauc pirmie. Pēc skatīšanās, kad ir daudzmaz skaidrs vai jūsu prasmes ir pietiekamas, lai atkārtotu redzēto trajektoriju, var pieņemt lēmumu par krāces izbraukšanu vai apnešanu.

Lai prasmes apgūtu un attīstītu, jāveic treniņnobraucieni īsā posmā, kuru pārzinat un kurš nav bīstams. Šādos posmos var “izspēlēt” variācijas, kādas tik ienāk galvā (lekšana atstraumēs, sērfošana uz viļņiem, dzīvošanās pa mucām), kas saistītas ar tēmu “laiva un straume”. Šādus nobraucienus sauc par “rotaļu nobraucieniem ” (fun), tie ir ne tikai optimālākais treniņa variants, bet arī sagādā ar prieku un baudu! Braucot un ampelējoties tiek nostiprinātas kajaka vadīšanas prasmes, kas ievērojami uzlabo izredzes nepiedzīvot smagu sakāvi, nokļūstot nopietnā ūdenī, jo straume jāmācās straumē.

 

Ideālās trajektorijas atrašanai nav gatavas receptes. Bieži, bet ne vienmēr, ideālā trajektorija ir galvenā straume.

Galvenā straume ir sakulta, tās ceļā bieži ir lielākās mucas un stāvviļņi, bet tā nodrošina arī pietiekamu ātrumu un daļēji pārņem arī glābšanas darbu funkcijas. Ar ūdeni bagatās upēs galvenā straume sliecās tecēt pa upes vidu, kas no malas, šķietami, ir briesmīgs skats. Tāpēc braucēji dažkārt izvēlas nebraukt pa galveno straumi.

Tie, kas mēģina braukt pa liela caurplūduma upēm krasta tuvumā, pie noteiktiem apstākļiem var sastapties ar citam problēmām, tādām kā nepietiekams ātrums, lai caursistu mucas, briesmīgi turošas atstraumes un tml.

Vienkāršos un pārskatāmos upes posmos pareizo ceļu atpazīst uzreiz un no laivas, bet grūtos, klintsbluķiem bagātos posmos, kajakeri izmanto tā saucamo “atstraumēs lēkšanas” tehniku. Tādos gadījumos kajakeri brauc noteiktā secībā. Galvenais noteikums šādam braukšanas stilam ir 100% savas laivas kontrolēšana. Tieši tā brauc arī vecie buki, kas upes posmu zina, bet sen nav braukuši.

Ja priekšā esošais upes posms nav pārskatāms, tad nepieciešamo apskati veic no krasta. No “putna skatījuma” – klints vai nogāzes upes krastā, var iegūt brauciena kopskatu, bet esiet uzmanīgi, jo no attāluma viss šķiet savādāk - vienkāršāks un mazāks. No augšas un no attāluma skatoties bieži vien netiek pamanītas svarīgas detaļas.

Tādēļ – vēlreiz lejā pie upes, no “vardes perspektīvas” nopētīt, nostaigāt visu braucamo posmu un “saglabāt atmiņā”.

 

“Laivošana ar galvu”

Viena lieta ir izdomāt ideālo braukšanas trajektoriju, pavisam cita – izbraukt to! Ir diezgan nepatīkami, ja sarežģītā “kataraktā” jūs pēkšņi pazaudējat kursu un apmaldāties. Tieši garos nobrauciena posmos ir liela bīstamība pazaudēt pareizo ceļu, un “ iebraukt auzās”.

Pirms kāpšanas laivā, vēlreiz savā prātā jāiziet vai jāizbrauc cauri visam posmam. Jāiztēlojas ne tikai laivas kustība krācē, bet arī aira darbība un ķermeņa kustības, kuras būs jāpielieto, lai izvadītu laivu pa pareizo ceļu.

Aizverot acis un veicot šo “treniņa nobraucienu galvā”, jūs sapratīsiet, vai ideālā trajektorija ir skaidra, ja nē, jāiet skatīties vēl vienu reizi.

Ja posms ir ļoti komplicēts un nepārskatāms, tad jāiegaumē nozīmīgus punktus – sķērsviļņus, mucas, akmeņus. Ja šādu punktu nav, norādes krastos var izveidot pats. Tie ļauj pareizajā vietā veikt pareizos manevru. Piemēram, var sakraut akmeņu čupiņas vai arī krastā ir grupas biedri - signalizētāji, kas ierāda pareizo ceļu un arī drošina.

 

Tie visi ir priekšdarbi, bet nu pie braukšanas.

Tātad, pat tad, ja ideālā trajektorija ir prātā, nav garantijas, ka jūs to veksiet. Laba airēšanas tehnika ir noteikums, ka īstajā brīdī, īstajā vietā izdarīsiet pareizo aira īrienu vajadzīgā manevra veikšanai.

 

“Turi acis vaļā!”

Braukšanas devīze – “ Turi acis vaļā!” nozīmē domāt divus gājienus uz priekšu”. Pieredzējuši kajakeri straumi jūt ar muguras smadzenēm un kontrolē situāciju, vienmēr paturot sev vismaz vienu rezerves variantu. No malas tikai izskatās ka viņi brauc bez apstājas. Patiesībā kajakeris nepārtraukti analizē straumi un savu pozīciju tajā, jo upē viss, viss ir mainīgs. Savlaicīgi ir jāieņem paredzētā vieta, virziens un arī nepieciešamais temps. Ja esat novirzījušies no ideālās trajektorijas, tad kļūda parasti jau ir sākumā.

Iebraucienam parasti ir izšķirošā loma (skat. attēlu). Raustītā līnija ir nepareizs ceļš, labāk būtu izbraukt kā vienmērīgajā līnijā parādīts.

 

Piemērs:

Es atrodos labajā upes pusē, man priekšā ir klints, kas atrodas straumes ceļā. Tālāk upe griežas uz kreiso pusi, un atstraume tulīt pa labi aiz klints ir mans mērķis. “Optimāli”, es domāju, esmu jau labajā pusē, braukšu tuvu klintij un būšu uzreiz atstraumē.

Tas, ka viss saies “dēlī”, ir skaidrs jau no paša sākuma. Ir vismaz 2 iemesli:

1) ūdens tiks spiests no klints uz kreiso pusi un pie reizes arī laiva;

2) jau “iebraucienā” esmu labajā pusē un man vairs nav vietas, lai laivu sagrieztu pareizajā virzienā un uzņemtu ātrumu, lai noturētos pret atsitiena straumi un veiksmīgi šķērsotu straumes/atstraumes robežu;

 

Tātad, kļūda jau bija pieļauta pašā sākumā.

Kontrolētai un drošai braukšanai nepietiek redzēt tikai to, kas notiek zem jūsu laivas. Prātā jabūt tam, kā veiksiet nakošos aira vēzienus un iebraucot vienā upes posmā, jau jāzin kā izbrauksiet nākamo. Tas izdosies tikai tad, ja būsiet iegaumējis visu nobrauciena posmu un perfekti parvaldīsiet airēšanas tehniku.

 

Atsevišķs kritērijs ir ātrums/temps. Lai ieturētu ideālo trajektoriju, it sevišķi lielās upēs ar spēcīgu straumi, parasti ir jāairē no visa spēka, lai muca vai haotiskie stāvvilņi neizsistu no kursa. Pavisam savādak ir akmeņiem bagātā upē. Ir jābrauc piebremzējot, lai pareizajā momentā varetu “ iekārvēt”.

 

Pieredzējuši braucēji zina, ka noteiktas straumes formas traucē ieturēt pareizu kursu, piem. mazas “šķērsmucas” traucē mainīt virzienu. Tāpēc, gadījumiem, ja pazaudē orientierus vai novirzaties no ideālās trajektorijas, jābūt izstrādātam rezerves plānam. Ir jāiegaumē ne tikai ideālā trajektorija, bet gan viss upes posms.

Drošākais rezerves plāns ir atstraume. Bet, ja ir nokavēts pēdējais glabšanās līcis, tad jāmeģina turēties pēc iespējas tālu no krāces sarežģītākās, bīstamākās vietas, uz kuru jūs triec upe. Pārāk lepniem par šādā veidā iegūtu pieredzi (nu ar stilu – kā būs, tā būs) gan nevajadzētu būt. Labāk būtu atgriezties pie posmiem ar mazāku grūtības pakāpi, pieslīpēt prasmes vai arī līdzīgos apstākļos izvēlēties citu "ideālo līniju", piemēram – sarežģīto vietu apnest!


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web