Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Laivā pa upēm. 7. fragments: Akrobātika straumē II daļa.

Andris Stavro, 09.11.2005

Komentāri [0]

 

Autora piezīme: materiāls tapis pirms 20 gadiem

 

IEBRAUKŠANA STRAUMĒ

 

Figūru sāk atstraumē ar priekšgalu pret straumi. Uzdevums – tuvoties straumei un mirklī, kad tā satver priekšgalu, ļaut laivai plūstoši pagriezties lejup pa upi. Iebraucot straumē, laiva jāsasver uz zemstraumes pusi. Laivai pagriežoties, tā pakāpeniski jaatsver taisni. Straumē vieglāk iebraukt, atrodoties šaurā leņķī pret to, grūtāk – šķērsām tai, jo plūsma acumirklī satver laivu un rauj sev līdzi. Pavisam nesekmējas iesācēju mēģinājumi pielavīties straumei ar priekšgalu upes tecējuma virzienā – tā laivu atgrūž, valsta un mētā šķērstraumēs uz atstraumes robežas, kur grūti noturēties pat meistaram. Vieglāk straumē iebraukt ātri, pavisam nedroši – lēni!

17. zīm. Laivas sasvēršana, iebraucot straumē

 

Cik ilgi jāturpina sasvērt laivu, šķērsām iebraucot straumē?

Kamēr laiva sāk virzīties vienādā ātrumā ar straumi. Citi uzskati ir māņticība.

Vai, iebraucot šķērsām viļņos, laiva jāsasver un kā?

Jāsasver uz zemstraumes pusi tad, ja vilnis laivu aiztur un rodas straumes un laivas ātruma starpība. Pratiski vērts pievērst uzmanību tikai viļņiem ar baltām galotnēm – pret tiem jāpagriež klājs. Laivas zvalstīšana ir veltīga nodarbošanās, tā var tikai apgāzties.

 

 

IEBRAUKŠANA ATSTRAUMĒ

 

Jūs esat iebraukuši straumē un gribat tikt no tās ārā. Lūk, jauks, rāms līcītis, airēsim turp! Pēc mirkļa kaut kas it kā izsit laivu jums no apakšas, centrbēdzes spēks gandrīz izrauj no sēdekļa un jūs apgāžaties “uz līdzenas vietas”. Nebrīnieties par misēkli – atstraumes ir viltīgas, mānīgas un stipras. Tās tikai izliekas nevainīgi gludas.

Sākumā rīkojāties pareizi: kad izraudzīta atstraume, enerģiski jāairē tās virzienā. Pirmajās reizēs neizdodas aprēķinat trajektoriju un plūsma aiznes laivu zemāk, nekā airētājs vēlas. Centietes mērķēt atstraumei augšpusē un priekšgalu atstraume ievirziet ar spēcīgu lokveida īrienu!

Šķēsojot straumes un atstraumes robežu, jānoslogo priekšgals, lai atstraume to satvertu, un laiva jāsasver uz pagrieziena iekšpusi, lai atstraume neuzveltos bortam un “kuģi' neapgāztu. Jo lielāka atstraumes un laivas ātrumu starpība, jo vairāk tā jāsasver uz “zematstraumes” pusi . Straume un atstraume, iedarbojoties uz laivu pretējos virzienos, pagriež to ar priekšgalu pret upes augšteci.

Ja inerces ietekmē laiva slīd sāniski, to noverš, kombinējot pievilkšanu un īrienus.

18. zīm. Laivas sasvēršana, iebraucot atstraumē

 

Figūru izpildot pareizi, laiva atstraumē apstājas vai pat slīd pretī upes tecejumam, un tūlīt var sākt citu figūru. Meistarīgi slalomisti “ielec” atstraumē ar precizitāi līdz dažem centimetriem.

 

 

TRAVERSS

 

Tas mīļi tiek saukts arī par “pramīti”. Vienkārši sakot – tā ir pārbraukšana pāri upei iesānis, ar seju pret augšteci. Laiva virzās nevis savas garenass virzienā, bet gan straumes ietekmē dreifē . Svarīgs uzdevums – atrast optimālo dreifa leņķi starp laivas garenasi un kustības virzienu. Parasti pie pretējā krasta jānokļūst noteiktā vietā, tādēļ kustības virzienu nākas pieņemt par pastāvīgu lielumu. Protams, arī straumes spēku nev iespējams mainīt. Lai sasniegtu mērķi, atliek variēt laivas garenass virzienu un airēšanas intensitāti.

Praksē dreifa leņķa aprēķināšanas vietā izmanto vienkāršu sakarību: jo stiprāka straume, jo šaurākam traversā jābūt leņķim starp laivas garenasi un straumi.

Grāda desmitdaļas palīdz noteikt pieredze un intuīcija.

Japiezīmē, ka iesācējam nepatīk šaurs traversa leņķis – viņiem šķiet, ka tad jāskatās briesmām tieši acīs. Traversa vietā iznāk iebraukšana straumē.

Svarīgs ir īriens uz straumes un atstraumes robežas – pēdējais, pirms laiva ieslīdējusi straumē. Vēlams to izdarīt zemstraumes pusē, jo tad pēdējā mirklī vieglāk koriģēt laivas leņķi attiecībā pret straumi.

Arī traversā jāatceras: jo lielaka straumes un laivas ātrumu starpība, jo vairāk laiva jāsasver uz zemstraumes pusi.

 

Traverss pa straujteci. Jo enerģiskāk atstraumē ieskriesities, jo vieglāk izdosies veikt traversu. Mirklī, kad iebraucat straumē, atslogojiet laivas priekšgalu un sasveriet laivu uz zemstraumes pusi. Ja kļūdāties un straume sagriež laivu šķērsām upei, sasveriet to vairāk. Ja laiva pagriežas straumei tieši pretī, turiet to nesasvērtu.

No straumes iebraucot atstraumē pie pretēja krasta, lavas priekšgals nokļūst šķērstraumēs, bet uz pakaļgalu vēl iedarbojas straume, tāpēc laiva “jākantē” – jāsasver uz pretējo (“Zematstraumes”) pusi.

19. zīm. Traverss pa straujteci

 

19. zīmējumā attēloti raksturīgi piedzīvojumi traversā pa samērā gludu straujteci. Sākumā airētājs izvēlas šauru traversa leņķi. Rezultējošā spēka (saskaņā ar paralelograma likumu to veido divu komponentu – straumes spēka un airētāja īrienu spēka summa) ietekmē laiva dreifē ieslīpi pretim straumei (19. A zīm.). Airētājs nolemj palielināt traversa leņķi. Rezultējošais spēks (laivas ātrums) pieaug un pavēršas šķērsām upei (19. B zīm.).

Upes vidū straume kļūst stiprāka un nospiež laivu pa tecējumu lejup (19. C zīm.). Airētājs piepūš vaigus un vēl lielākā ātrumā drāžas tieši uz pretējo krastu (19. D zīm.).

 

Traverss pa vilni. Šajā un turpmākajos traversa veidos faktoriem, kas būtiski iedarbojas uz laivu, pievienojas vēl viens – laivas un braucēja smagumspēks. Līdz ar to pieaug šo figūru sarežģītības pakāpe.

Traverss pa vilni līdzinās sērfotāja rotaļai ar okeāna bangām. Tāpat kā viļņudēlis, arī laiva smagumspēka ietekmē slīd pa viļņa nogāzi lejup – pretī upes tecējumam. Straume švīkst zem laivas, taču nespēj aizraut to sev līdzi, jo ūdens berze ir parāk niecīga salīdzinājumā ar smagumspēku, kas liek laivai slīdēt “no kalna”. Dažādi kombinējot ātrumu, noslogošanu, sasvēršanu un leņķi pret straumi, var iegūt rezultējošo spēku, kas nes laivu pāri upei kā uz spārniem.

Lai nokļūtu ieplakā augšpus viļņa, jāieskrienas tapat kā straujtecē, taču – ne par ātru, ne par lēnu. Uzmanīgi jāregulē leņķis starp laivas garenasi un straumi. Pēc pirmās izdošanās jums gribēsies braukt pa vilni vēl un vēl!
Uzsēšanos uz viļņa var mācīties arī ezerā vai jūrā (šādu vizināšanos sauca par kanu sērfingu), tikai vēja radītie viļņi nes sev līdzi, tāpēc jauzmanās, lai priekšgals neatdurtos sēklī un laiva neapmestu kūleni.

 

Traverss pa stāvilni. Jau asāks pārdzīvojums. Parasti grūtākais – nokļūt stāvviļņa ieplakā. Ja tas izdodas, vilnis veic visu pārējo. Sevišķa uzmanība jāpievērš laivas sasvēršanai un tās leņķim pret straumi. Ja leņķis pārāk šaurs, draud pēkšņa figūra, ko sauc par “ svecīti ”: laiva apstājas, pagriežas taisni pret straumi un paslīd zem iepriekšējā viļņa, kurš to paceļ stateniski.

“Svecīti” var izpildīt tā, ka laiva uzlido gaisā kā avarējusi F-1 automašīna. Šo triku uzskata par krāču akrobātikas “kroni”. Diemžēl bieži tas ir arī laivas mūža vainagojums – tā salūst.

 

Traverss pa veltni. Viena no skaistākajām un drsmīgākajām figūrām, kurai vairaki varianti. Upi var šķērsot pa veltņa galotni balansējot,lai prekšgals “karājas” virs veltņa ieplakas.

 

Ja ieplaka nav pārāk dziļa, pa to var veikt traversu līdzīgi kā pa stāvvilni, sasverot laivu uz zemstraumes pusi, atbalstoties veltņa galotnē. Taču iepriekš jāpārliecinās, vai ieplaka nav šaura – no tādas grūti izkļūt un tā var būt bīstama! Ja veltnis vērsts tieši šķērsām straumei vai arī ja ieplaka vidū ir dziļāka, galos seklāka, laiva nevirzās uz priekšu Tādā gadījumā ne vien jāatbalstās, bet arī jāiras veltņa galotnē. Var ļaut paralēli veltnim pagrieztai laivai ieslīdēt ieplakā no straumes puses un tad sākt traversu – šādu figūru sauc “vēstule pastkastītē” .

 

Traverss pa gludu vilni. Šķērsojot straumi pa gludu vilni ar apaļu galotni, gandrīz nav nepieciešams sasvērt laivu. Uz šāda viļņa var mācīties noslogošanu, kā arī leņķa noturēšanu attiecībā pret straumi.

 

Atmuguriskais traverss sekmējas tikai samērā rāmā plūdumā, jo, braucot atmuguriski, grūti precīzi sasvērt un noslogot laivu. Šo figūru var labi izmantot šaurās upēs, kur daudz šķērsļu.

 

 

KARUSELIS

 

Karuselis griežas, tajā ir tikai jāsēž un jāturas. Tāpat var darīt laivā, ja tās pagriešanai veikli izmanto straumi un viļņus.

 

Karuselis uz straumes un atstraumes robežas. Atstraumē, ar seju pret upes tecējumu, noslogo priekšgalu un uzmanīgi ievirza straumē; pakaļgalu atstāj atstraumē. Ūdens plūsmas, darbojoties pretējos virzienos, pagriež laivu ar pakaļgalu pret straumi. Tad straumē ievirza pakaļgalu, un laiva pagriežas ar priekšgalu pret straumi.

Figūru izpildot pareizi, laiva nav jāsasver un tā neslīd lejup.

 

 

Karuselis uz viļņu galotnēm. Kad laivas abi gali iegrimuši (22. A zīm.), veltas pūles to pagriezt; kad gali virs ūdens (22. B zīm.), laiva virpuļo viegli kā vilciņš. Secinājums – jācenšas ilgāk noturēties viļņa galotnē. Tāpēc, ja laiva vērsta ar priekšgalu pret straumi, to griež ar plašu lokveida īrienu uz priekšu, tādejādi pretojoties straumei (22. A zīm.). Turpretī, ja laiva atrodas ar pakaļgalu pet straumi, to griež ar plašu lokveida īrienu atpakaļ (22. B zīm.). Šie manevri līdzīgi kontrēšanai.

 

Karuselis, izmantojot stāvviļņu un veltņu malas. Laivu var viegli pagriezt, ja vienu tās galu ievirza stāvviļņa vai veltņa malā un noslogo, pārējai laivas daļai paliekot straumē. Ūdens plūsmas, darbojoties pretējos virzienos, pagriež laivu. Iesācēji nereti cenšas ar īrieniem “palīdzēt” straumei griezt laivu, turpretī meistari racionāli izmanto plūsmu ātrumu starpību.

 

 

VIRZIENA MAIŅA

 

Straujos ūdeņos kursu maina, izmantojot ūdens plūsmu ātrumu starpību. Piemēram, izbraucot no galvenās straumes, laivu vienmērīgi pagriež lēnakās ūdens plūsmas, kas atrodas tuvāk krastam. Tāpat notiek, laivai ieslīdot lēnākā straumē, kas veidojas aiz veltņiem, stāiļņem, zemūdens akmeņiem. Mainīt braukšanas virzienu izdevīgi aiz viļņa, stāvviļņa vai veltņa galotnē.

Līkumotās, straujās upēs rodas ūdens kalni un lejas. Galvenās straumes mugura bieži ir augstāka par upes līmeni. Gadās atstraumju plaukti un straumju treki, pie veltņiem un stāvviļņiem veidojas bedres un “gliemežvāki”. Sastopoties ar šādiem šķēršļiem, jāņem vērā, ka laivu pagriezt “pret kalnu” tikpat kā nav iespējams.

 

 

BRAUKŠANA PRET STRAUMI

 

Māka virzīties pretī upes tecējumam noder, ja negribas kāpt krastā un stiept laivu uz pleca. Iespēja tikt pret straumi atkarīga ne tik daudz no plūsmas ātruma, upes krituma vai jusu bicepsiem kā no atstraumēm pie krasta vai aiz akmeņiem, kā arī no pareizas taktikas un tehnikas.

Ja atstraumju daudz un tās tuvu cita citai, nav grūti “uzskriet” no vienas nākamajā, tādejādi pamazām virzoties uz priekšu. Manevru secība: atstraumē ieskrienas; tikko laivas priekšgals pieskaras pretim plūstošajai straumei, to atslogo, lai laiva uzslīd straumes uzkalnā (23. A zīm.). Pirms tā zaudējusi ātrumu, enerģiski “krīt” uz priekšu, noslogojot priekšgalu (23. B zīm.), lai ieķertos atstraumē, kurā jāiebrauc.

Vietām sekmējas arī stumšanās pret gultni un ķeršanās pie krūmiem, taču tas jādara sevišķi veikli, lai nesalauztu airi vai neapgāztos.

 

 

Turpmāk vēl.


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web