Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Laivā pa upēm. 6.fragments: Akrobātika straumē.

Andris Stavro, 01.11.2005

Komentāri [0]

 

Autora piezīme: materiāls tapis pirms 20 gadiem

 

Rāmā ūdenī laivas kustību galvenokārt ietekmē aira darbība. Straumē ir citādi – laivu virza ūdens plūsmas, kurām pretoties tikpat kā nav iespējams. Spēles noteikumus diktē upe, tomēr meistarīgi airētāji prot izmantot tās plūdumu, lai veiktu aizraujošus, akrobātiskus manevrus.

Mežonīgos ūdeņos nav mežonīgi jāairē. Galvenais – īstais īriens īstajā mirklī! Vienkārša kontrēšana dažreiz var izrādīties efektīvāka par viselegantāko pievilkšanu

Jānis Šulcs: “Slaloms straujā upē – tas nozīmē ar smalka parēķina palīdzību vadīt laivu precīzi līdz centimetram. Jāzina daudz fizikas likumu un likumsakarību, tomēr neviena no tām nav jāuzskata par nepārkāpjamu. Šis sporta veids ir tik daudzveidīgs, ka laika gaitā var izstrādāties īriens, kas neatbilst priekšrakstiem, tomēr dažās situācijās var būt visizdevīgākais.”

 

PLŪSTOŠĀ ŪDENS FORMAS

 

Ar stipru ūdensstrūklu šķīvi nevar nomazgāt. Caurules, pa kurām plūst ūdens, nenodilst. Kāpēc?

Straume neslīd pa šķēršļa virsmu, robežslānī arvien ir ātruma gradients jeb starpība. Straumei plūstot lēni, ūdens pārvietojas lamināri jeb vienmērīgi, krasta negludumi tikpat kā neietekmē plūsmu upes vidusdaļā. Ātrumam pieaugot, veidojas, savstarpēji iedarbojas un pārveidojas dažādi virpuļi, plūsma kļūst turbulents, t.i., haotiska un neregulāra. Taču pat ūdenskrāna strūklā un verdošā tējkannā var saskatīt raksturīgās formas, piemēram, burbuļus. Airētājam šīs parādības jāiepazīst un jāņem vērā.

Viļņi veidojas šķērsām straumei. To lielums atkarīgs no ūdens kustības maiņas, sastopoties ar šķērsli, un no ūdens masas enerģijas. Augstākie viļņi ir galvenajā straumē, kur lielāka plūsma. Viļņus izmanto, lai pagrieztu laivu, traversiem un tāpat vien – pašūpotos. Taču triecoties viļņos, laiva zaudē ātrumu. Ja steidzaties, ieteicams viļņus apbraukt gar galvenās straumes malu.

Stavviļņi “stāv” attiecībā pret krastu, bet ne vienmēr paši noturas kājās. To galotnes mēdz nobrukt pretēji ūdens galvenās masas kustībai. Stavviļņi rodas, straumei noteiktā leņķī atduroties pret stāvošu ūdeni, šķērsli gultnē vai krastu. Jo ātrāka straume un lielāks upes kritums, jo lielāki un spēcīgāki stāvviļņi. Tos izmanto traversiem, laivas pagriešanai. Tomēr sevišķi lielus stāvviļņus vēlams apbraukt vai “caursist” pēc iespējas lielākā ātrumā.

Straujteces pazīme ir daudz kustīgi viļņi. Tie rodas, līdzenā gultnē ātri plūstošam ūdenim saduroties ar lēnāk plūstošu ūdeni. Starp straujteci un atstraumēm veidojas šķērsstraumes. Straujteces izmanto traversiem, iebraukšanai straumē un izbraukšanai no tās.

Ātra straume plūst līdzenā gultnē, kur upei liels kritums.

15.zīm. A - stāvvilnis, B - veltnis

 

Katarakta veidojas, ja ātrai straumei ceļā stājas akmeņi, klinšu bluķi un citi šķēršļi, veidojot putojošus, haotiskus viļņus. Šādi posmi, kuros straume plūst ātrāk par 20 km/h un kritums lielāks par 1m uz 100m, ir grūti izbraucami.

Veltņi jeb “mucas” ir putojoši horizontāli virpuļi, kuru ieplaka atrodas zemāk par par apkārtējo upes līmeni, tāpēc laiva var iestrēgt. Lai tas nenotiktu, veltņi jāšķērso ar “ieskrējienu”. Veltņus izmanto vairākās slaloma figūrās.

Virpuļi rodas plūstoša ūdens un šķēršļu saskares vietās. Jo spēcīgāka straume un tiešāks kavēklis, jo stiprāki virpuļi. Parasti tie ir ļoti nepastāvīgi – mazi mutulīši dažās sekundēs var pārvērsties draudīgā atvarā.

Piltuvveida virpuļi veidojas atstraumēs. Tie parasti nav lieli, taču, ja ūdens masām ir liela ātruma starpība, rodas piltuvveida virpuļu zonas, kurām var būt ievērojama sūciedarbība. Šādās vietās jāizvairās uzkavēties, tās jāšķērso ātri.

“Sēņu” un “šķīvju” izskatu labi raksturo to nosaukumi. Šīs parādības novērojamas pie izskalotiem stāviem krastiem, kur plūdums atduras pret šķēršļiem upes dibenā un vertikālais strāvojums sitas cauri virsējai straumei. Var izveidoties spēcīga vilkme krasta virzienā, kurai grūti pretoties.

Atstraume – straume, kas plūst pretēji galvenās straumes virzienam – veidojas sūciedarbības rezultātā, tekošam ūdenim plūstot garām stāvošam ūdenim. Jo ātrāka straume, jo ātrāka arī atstraume. Raksturīgas un viegli pārredzamas ir atstraumes aiz krasta izciļņiem, lieliem akmeņiem un tiltu balstiem. Straumi un atstraumi izmanto daudzās slaloma figūrās.

 

 

APMĀCĪBAS SECĪBA

 

Pirmajām nodarbībām jāizvēlas pārbaudīts un drošs upes posms. Uztraukumā eskimosu apgrieziens piemirstas pat simtprocentīgiem tā pratējiem, un nav patīkami peldēt pa upi tālu lejup, tvarstot laivu un airi.

Kad izprastas straumju, atstraumju un viļņu likumsakarības, pamazām var doties sarežģītākos ūdeņos. Arvien grūtāku šķēršļu pārvarešana sniedz lielu prieku un gandarījumu, taču neaizmirstiet – iemaņas pastāvīgi jānostiprina, airējot rāmā ūdenī!

Apmācībai ieteicams secīgi izmantot dažādus upes posmus.

 

1. Dziļa, strauja upe bez viļņiem, pie abiem krastiem atstraumes, lejpusē rāms ūdens, lai pēc apgāzšanās varētu viegli izpeldēt.

2. Straujš posms ar viļņiem, pie abiem krastiem atstraumes, lejpusē samērā rāms ūdens.

3. Vidēji strauja upe. Gultnē akmeņi, vietām stāvviļņi, veltņi, virpuļi. Vēlamas atstraumes braukšanai pa upi augšup.

 

Amata, Ogre, Lielā Jugla un citas palu upes ir bīstamas un nav piemērotas iesācējiem!

 

Ja treneris vada apmācību no krasta, nepieciešams, lai nodarbībā piedalās kāds pieredzējis airētājs, kurš drošina, kā arī demonstrē vingrinājumus un figūras. Novērošana un atdarināšana ir svarīgs apmācības princips. Treneri bieži saka – “dari tā!”, “seko man!” – un parāda vingrinājumu. Sarežģītus manevrus vārdos grūti izklāstīt, turklāt vizuāli var ātrāk nodot informāciju. Protams, nevar iemācīties airēt, vienīgi vērojot kā airē citi. Ja tikai atdarināsit, var palikt neatklātas pašu dotības. Tomēr meistarību straujāk pielnveido tie, kas prot atdarināt.

Apmācības posmi.

1. Īsa, teorētiska instruktāža.

2. Vingrinājuma vai figūras demonstrēšana.

3. Atsevišķu elementu demonstrēšana, kuriem jāpievērš vislielākā uzmanība.

4. Vingrinājuma vai figūras izpilde, ja iespējams – vienlaikus braucot vairākām laivām.

5. Kļūdu izskaidrošana un to novēršana.

6. Ja nepieciešams, atkārtota demonstrēšana un izskaidrošana.

 

Apmācības laikā nav nepieciešama intensīva darbošanās. Svarīgāk, lai vingrinājumi tiktu izpildīti pareizi.

 

SLALOMA FIGŪRAS

 

Braukšanu pa strauju upi grūti salīdzināt ar citiem sporta veidiem. Kalnu slēpotājiem kalns stāv uz vietas. Vindsērfingā izmanto vēju līdzīgi kā airēšanā straumi, taču burātājus diskvalificē par “pampingu”, ja viņi ar buru iras kā ar airi. Braukšana pa upi zināmā mērā līdzinās skriešanai pa eskalatoriem, kuri nevienmērīgā ātrumā slīd dažādos virzienos.

Kā straumes formas un airētāja kustības ietekmē laivas trajektoriju? Ne vienmēr uz šo jautājumu var precīzi atbildēt. Pat pieredzējuši ūdenstūristi dažreiz nespēj paskaidrot, kā viņiem laimējies apbraukt akmeni, un sportisti – kā izdevies izbraukt vārtus. Tomēr trajektorija jeb figūra, ko laiva zīmē mutuļojošā upē, ir airētāja meistarības augstākā mēraukla.

Ūdenstūristi iesācēji vienkārši ļauj, lai straume viņus nes. Tas ir patīkami, kamēr nerodas vajadzība pagriezt laivu, apbraukt šķērsli, pārbraukt pāri upei – t.i., izpildot konkrētus tehnikas paņēmienus, veikt noteiktus manevrus.

Meistarīgu airētāju laivas nelēkā kā skaidas, bet gan citu pēc citas izpilda slaloma figūras . Lūk, tās: iebraukšana straumē, iebraukšana atstraumē, traverss, karuselis, virziena maiņa, braukšana pret straumi.

Iesācējiem, izmēģinot šīs figūras, tūlīt rodas kāds jautājums.

 

KĀPĒC LAIVA APGĀŽAS?

 

Dažādu maldīgu izjūtu dēļ to apgāž pats braucējs. Tādos gadījumos aculiecinieki saka: “Viņam taču nemaz nebija jākrīt!”

Zūd līdzsvars pēc nejaušas kļūdas: atbalstoties iegrimst airis, atspiežot tas paslīd zem laivas u.tml. Esiet uzmanīgi!

Parasti laivu apgāž ūdens, kas iedarbojas iz kādu klāja daļu. Kā ar neredzamu roku tas spiež laivas malu (6.C, 16. D zīm.) vai galu lejup.

16.zīm. - Raksturīgas situācijas, laivai atrodoties šķērsām straumei. A - gludos viļņos laiva nav jāsasver. B - relatīvi stabils stāvoklis, kad viļņi spiež vienlakus uz abiem bortiem. Laiva nav jāsasver. C - stāvvilnis aptur laivu, tā jāsasver uz zemstraumes pusi. D - apgāšanās

 

Kā ūdens nokļūst uz klāja?

Rāmā ūdenī, kā arī virzoties ātrāk par straumi, pati laiva rada viļņus, kuri var plūst pāri klājam. Raksturīgs ir t.s. iesācēju kritiens: pagrieziena ārmalā pie borta izaug vilnis, kurš uzvelas pakaļgalam, it kā aizlikdams tam kāju priekšā. Kad esat izpeldējuši krastā, iegaumējiet: laiva arvien jāsasver uz pagrieziena iekšpusi , lai tā neaizķertos aiz viļņiem, bet slīdētu pāri.

Tiesa, meistari nereti brauc “ar nepareizo kanti”, lai atvieglinātu pagriezienus (atcerieties – ja laivu sasver pa kreisi, ta griežas pa labi; un otrādi), kā arī lai samazinātu dreifu, tīši aizkeroties ar laivas malu pret ūdeni. Taču arī viņi šos paņēmienus izpilda piesardzīgi.

 

Viļņos, stāvviļņos, veltņos pār laivu šķīst šļakatas. Parasti to tilpums mazāks par spaini un iedarbība islaicīga, tās vairāk ietekmē braucēja emocijas nekā laivas gaitu.

Laiva, kas virzās lēnāk par straumi, kļūst par šķērsli tās plūdumā , it kā par aizsprostu, virs kura ūdens krājas, līdz beidzot “iet pāri”, griezdams braucamrīku kā dzirnavu rata spārnu. Neļaujiet straumei (vai atstraumei) spiest pret klāju! Sasveriet laivu (16. C, 17., 18., 20. zīm.), pavēršot tās apakšu pret straumi (vai atstraumi), kas triecas jums virsū, - un jūs neapgāzīsieties!

 

Kā atcerēties, uz kuru pusi laiva jāsasver? Burātāji lieto terminus “virsveja puse” (no kuras burā pūš vējš) un “zemvēja puse” (pretēja virsvēja pusei). Upē līdzīgi var izšķirt straumes pusi (no kuras plūst straume) un zemstraumes pusi (pretēja straumes pusei). Tad, lūk, laiva vienmēr jāsasver uz zemstraumes pusi. Straumes puse ir tabu! Neļaujiet laivai sasvērties uz straumes pusi, un izredzes neapgāzties pieaugs līdz 90 procentiem.

Protams, irties drīkst gan zemstraumes, gan straumes pusē.

 

Turpmāk vēl.


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web