Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Laivā pa upēm. 3. fragments: Īrieni un slogošana.

Andris Stavro, 06.10.2005

Komentāri [0]

 

Autora piezīme: materiāls tapis pirms 20 gadiem

 

 

Īriena galvenās norises kajakā

 

Airis satverts tā, lai, paceļot rokas virs galvas, augšdelms ar apakšdelmu veido taisnu leņķi. Apakšējā roka gandrīz iztaisnota, lāpstiņa perpendikulāri laivas garenasij. Augšējā roka saliekta, elkonis tuvu sānam, plauksta pleca augstumā brīvi tur airi. Ķermeņa augšdaļa pagriezta īrienam pretējā virzienā (3. A zīm.).

Galvenokārt ar augšējās rokas apakšdelma un plaukstas kustību aira lāpstiņu bez šļakatām iegremdē jeb “satver ūdeni”.

3. zīm. Īriens kajakā

 

Pagriežot ķermeņa augšdaļu, ar gandrīz iztaisnotu apakšējo roku velk lāpstiņu virzienā no laivas priekšgala uz pakaļgalu; to darot, apakšējo roku arī saliec (nesasprindzinot bicepsu), augšējo iztaisno uz priekšu, nepārvirzot pāri laivas garenasij. Ķermeņa augšdaļa pagriežas pretēji sākuma stāvoklim (3. B. Zīm.).

Kad apakšējās rokas elkonis (saliecoties gandrīz taisnā leņķī) nonāk blakus ķermenim (3. C zīm.), ar apakšdelma un plaukstas kustību aira lāpstiņu ar šķautni pa priekšu bez šļakatām izceļ no ūdens. Apakšējās rokas elkonim paliekot tuvu sānam, ar augšdelma kustību nesaspringtā plaukstā airi paceļ pleca augstumā, tādejādi ieņemot stāvokli nākamajam īrienam – otrā laivas pusē (3. D zīm.).

 

Īriena galvenās norises kanoe

 

Airis satverts tā, lai, paceļot rokas virs galvas, augšdelms ar apakšdelmu veido taisnu leņķi. Apakšējā roka gandrīz iztaisnota, augšējā nedaudz saliekta virs galvas. Ķermeņa augšdaļa pagriezta īriena pusei pretējā virzienā un nedaudz noliekta (4. A zīm.).

Galvenokārt ar augšējās rokas apakšdelma un plaukstas kustību aira lāpstiņu bez šļakatām iegremdē jeb “satver ūdeni”.

Vienlaikus atliecot un pagriežot ķermeņa augšdaļu, lāpstiņu velk virzienā no laivas priekšgala uz pakaļgalu (4. B zīm.). Šīs īriena fāzes izpildījumā izšķir čehu un kanādiešu airēšanas stilu. Pirmajā tiek akcentēta ķermeņa augšdaļas noliekšana un atliekšana, otrajā pagriezšana.

Tā kā airē tikai gar vienu bortu, īrieni maina laivas kustības virzienu. Kursu koriģē ar īpašu paņēmienu – aira izgriešanu. Kad apakšējās rokas plauksta ir blakus ķermenim (4. C zīm.), lāpstiņas iekšpusi pavērš pret bortu (4. D zīm.) un neļauj laivas pakaļgalam slīdēt uz aira pusi.

Kursu var arī koriģēt, īriena beigās atspiežot pakaļgalu (sk. nodaļu “Atspiešana”). Tas ir vienkāršāk, taču palēninās laivas gaita.

4. zīm. Īriens kanoe

 

Kurss jāietur, ekonomējot kustības. Ne kanoe, ne kajakā nav lietderīgi turpināt īrienu tālu aizmugurē. Izdevīgākais darbības lauks ir airētājam priekšā.

Tomēr krāčainā upē nav ieteicams pagarināt īrienu, pārlieku izstiepjot apakšējo roku. Taisna roka slikti amortizē triecienu – ja aira ceļā gadās šķērslis, jūs riskējat savainot elkoņa vai pleca locītavu.

Augšējo roku var virzīt taisni uz priekšu, lokā augšup (5. A zīm.) vai līmeniski, lokā sānis (5. B zīm.). Pirmajā gadījumā lāpstiņa virzās cieši gar bortu un galvenokārt dzen laivu uz priekšu. Otrajā uz laivu iedarbojās lielāks griezes moments. Šādu īrienu sauc par lokveida īrienu, ievirzošo īrienu jeb apairējienu, un tas ir izdevīgs virziena maiņai.

5. zīm. A - īriens, B - lokveida īriens

 

Īpašs īrienu kvalitātes nosacījums ir “ūdens sajūta” jeb “muskuļu sajūta”, kas saistīta ar airētāja koordināciju. “Ūdens sajūta” palīdz laikus “satvert ūdeni”, vienmērīgi vadīt airi, saskaņot īrienu garumu ar īrienu tempu u.c.

 

 

Atpakaļ!

 

Manevrējot laiva nereti jāvirza ar pakaļgalu pa priekšu. Ačgārna braukšana sagādā raizes gan ķermeņa neērtā novietojuma un situācijas sliktās pārskatāmības, an laivas neizdevīgā stāvokļa dēļ – ja pārāk noslogo pakaļgalu, tas iegrimst un braucamais virzās pavisam citādi, nekā to vēlas tā vadītājs.

Kustību norise gan kajakā, gan kanoe notiek pretēji: apakšējā roka kļūst par virzošo, augšējā – par velkošo. Aira tvēriens nemainās – tātad iras ar lāpstiņas izliekto pusi! Kanoe vieniniekā īriena beigās airi izgriež pie priekšgala vai arī atspiež (sk. Nodaļu “Atspiešana”) priekšgalu. Ķermeņa augšdaļu nedaudz atliec atpakaļ un pagriež, lai, skatoties pār plecu, kontrolētu virzienu.

 

 

Atbalsts

 

Vai neesat vēl apgāzušies? Kamēr nevizināties straumē, varat cerēt palikt sausi, ja steidzami apgūstat mazu viltību.

Kā pret ūdeni atbalstīties? Vispirmām kārtām – jānotic, ka to var izdarīt, jāpārvar psiholoģiska barjera. Arī meistari krācēs zaudē līdzsvaru, taču zibenīgi ar aira lāpstiņu aybalstās pret ūdeni un neapgāžas. Ir divi atbalsta veidi.

Apakšējais atbalsts (6. A zīm.): augšējā roka jostasvietas līmenī, ar apakšējo lāpstiņas ārpusi spiež pret ūdeni.

Augšējais atbalsts (6. B zīm): augšējās rokas apakšdelms pleca augstumā, ar apakšējās rokas apakšdelma un plaukstas kustībām lāpstiņas iekšpusi slidina pret ūdeni, it kā glaudot tā virsmu, vai arī spiež ar lāpstiņas iekšpusi pret ūdeni.

6. zīm. A - laivas sasvēršana, sagāžot ķermeņa augšdaļu sānis, apakšējais atnalsts, B - laivas sasvēršana, nesagāžot ķermeņa augšdaļu sānis, aigšējais atbalsts, C - straume spiež uz nesasvērtās laivas malu! Jāgāžas...

 

Ja, laivai gāžoties, izraudzītais atbalsta veids “netur”, var acumirklī pāriet uz otru. Kad lāpstiņa iegrimst, to zibenīgi pagriež ar šķautni uz augšu, izceļ virspusē, pagriež iepriekšējā stāvoklī un turpina atbalstīties. Jo lielāka aira un ūdens ātruma starpība, jo labāks atbalsts.

 

Sasvēršana

 

Ūdenstūrisma tehnikas sacensību pirmajos gados līdzjutēji braši sauca: “Nu tik šķipelē un kvantē!” tagad abi šie paņēmieni vien vairs nenodrošina zelta medaļas, tomēr laivas “kantēšana” joprojām ir viena no svarīgākajām iemaņām, bez kuras straumē nevar izbraukt nevienu slaloma figūru (sk. Nodaļu “Akrobātika straumē”).

Laivu var sasvērt divejādi. Vispirms pamēģiniet to izdarīt, sagāžot ķermeņa augšdaļu sānis . Tā var atvieglināt dažus manevrus, palielināt aira darbības lauku, nodrošināties pret centrbēdzes spēku, kas tiecas apgāzt uz pagrieziena ārpusi.

Otra iespēja – sasvērt laivu ar gurniem, nesagāžot ķermeņa aušdaļu sānis . Airētājs saglabā relatīvi stabilu stāvokli (smagumcentra projekcija neizvirzās ārpus atbalsta laukuma), tāpēc nav nepieciešams atbalstīties; airi var izmantot citu tehnikas paņēmienu izpildei. Šādu sasvēršanu izmanto virziena maiņai – laivu sasverot, tās zemūdens daļa kļūst asimetriska un “kuģis” virzās pa loku pretēji sasvēršanas virzienam.

Kāpēc laiva jāsasver, parādīts arī 6. C zīmējumā un izskaidrots nodaļā “Kāpēc laiva apgāžas?”.

Iedomājieties pulksteņa ciparnīcu! Laivu var sasvērt līdz jebkuram pulkseņa rādītāju stāvoklim un atkal apgriezties “ar galvu uz augšu”. Ja laiva sasvērta starp 15.oo un 21.oo – un atpakaļ līdz 12.oo – šādu triku sauc par eskimosu apgriezienu (sk. nodaļu “Eskimosu apgrieziens”).

 

Noslogošana

 

Manevrējot laivu ne tikai sasver ap garenasi, bet arī noslogo ap šķērsasi. Airētājam noliecoties uz priekšu, priekšgals iegrimst dziļāk ūdenī. Un otrādi – atliecoties atpakaļ, tiek noslogots pakaļgals. Noslogošana maina pagrieziena trajektoriju. Pirmajā gadījumā pakaļgals it kā griežas apkārt priekšgalam, otrajā – priekšgals apkārt pakaļgalam.

Pagriezienos ap laivu rodas virpuļi, kas palēnina tās gaitu. Pārmaiņus noslogojot priekšgalu un pakaļgalu, var mazināt to ietekmi. Tomēr ātrāka un kustīgāka ir nesasvērta un neslogota laiva. Šūpošanās, zvalstīšanās, klanīšanās un tml. izraisa nevajadzīgu iegrimes profila maiņu, kas palielina ūdens pretestību un rada ātruma zudumu.

 

Strauji startējot, iegrimst laivas pakaļgals, strauji bremzējot – priekšgals. Tas nav izdevīgi, tāpēc, sākot braukt, jācenšas noslogot priekšgalu, bet bremzējot – pakaļgalu.

 

Slaloma “augstākās pilotāžas” elements – laivas pakaļgala vai priekšgala iegremdēšana ūdenī zem vārtu kārts, lai nepieskartos tai. Izpildot iegremdēšanu, ķermeņa augšdaļu noliec ļoti enerģiski, parasti vienlaikus ar lokveida īrienu uz priekšu vai atpakaļ. Sacensībās šis paņēmiens ļauj saīsināt ceļu starp vārtiem.

Starumē ar noslogošanas palīdzību pēc vajadzības pastiprina vai pavājina atsevisķu ūdens plūsmu iedarbību uz laivu.

 

Kontrēšana

 

Ja reiz braukts laivā, kontrēšana nav nekas svešs. Parasti ar to iepazīstina pieredzējušāks ekipāžas biedrs, aizrādīdams: “Vai es tev neteicu, ka vajadzēja kreiso uz priekšu un pēc tam labo atpakaļ?!”

Jo tālāk no borta virzās aira lāpstiņa, jo ielāks griezes moments. Visefektīvāk laivu var pagriezt ar plašu lokveida īrienu no priekšgala l'dz pakaļgalam vienā laivas pusē un ar sekojošu tādu pašu īrienu no pakaļgala līdz priekšgalam otrā pusē. Abi īrieni darbojas savstarpēji pretēji (viens virza laivu uz priekšu, otrs atpakaļ) vai arī pretēji laivas gaitai. Kontrēšana zināmā mērā ir tā pati bremzēšana. Taču pievelkot (sk. nākamo nodaļu) veicas ātrāk. Pietaupiet kontrēšanu kā radikālu līdzekli krasai virziena maiņai!


Neticami, bet ar tiktāl aprakstītajiem paņēmieniem var izbraukt visas slaloma figūras. Līdz piecdesmito gadu vidum tie bija slaloma tehnikas pamatā. Tad, cenšoties palielināt ātrumu, tika izgudrota pievilkšana – airētāji iemanījās laivu vienlaikus gan griezt, gan virzīt sānis un uz priekšu.

 

Turpmāk vēl


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web