Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

PADOMI

 

 

Visu laiku lasītākie padomi
Inventārs. [6]
Laivošana pa lēto. [9]
Peldlīdzekļi. Kas ir kas? [6]
Vispārējs Latvijas upju apskats. [2]
Laivā pa upēm. 80-to gadu ūdenstūrisma macību bestselleris! [22]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
No kā sastāv upe? [3]
Vispārējs Latvijas upju apskats [2]
"Zvaigžņu testi" - kas tas ir? [44]
Pacietīgu nepacietību! [8]
Kā dzīvot aukstā ūdenī [22]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Kā dzīvot aukstā ūdenī

mARIS, 03.10.2008

Komentāri [22]

 

Atmiņu pieraksts par glābšanas dienesta speciālista stāstījumu ASKR laikā, š.g. jūlijā.


Šis ir mazliet novēlojies aprakstiņš par to, kā ziemā dzīvot aukstā ūdenī(atmiņas par glābšanas dienesta speciālista stāstījumu ASKR laikā).

Jāatcerās, ka tas attiecas uz akvatoriju, kur ūdens ir auksts, krasti mazapdzīvoti, daudz klinšainu saliņu etc. Neuztveriet dogmātiski. Vairāk - viela pardomām.

 

Tavs ķermenītis (turpmāk ķ) par tevīm rūpējas!

Ķ jūtot, ka atdziest pār lieku sāk atbilstoši rīkoties lai tā nenotiktu. Tiek noteiktas prioritātes. Prioritātes ir šādas - smadzenes, sirds, aknas/nieres (pārtraucot darboties aknām/nierēm ķ stipri ātri saindējas). Pārējās - atkarenās ķermeņa daļas - kājas, rokas (jo īpaši pirksti), ausis, deguns etc.. tiek atzīti par salīdzinoši nesvarīgiem un atstāti nosalšanai sašaurinot asinsvadus un stipri samazinot asiņu piegādi. Tādējādi vitāli svarīgās daļas izdzīvo ilgāk un tas ir labi un pareizi.

Ja ķ jūt, ka ar to nepietiek, tiek iedarbināts plāns B - tiek samazināta smadzeņu aktivitāte (iestājas bezsamaņa), līdz ar to samazinās arī smadzenēm nepieciešamais skābekļa un cukura daudzums, kā arī rodas iespēja joprojām izdzīvot pie pazeminātas temperatūras. Kas notiek vēl tālāk, ja nepalīdzam savam ķ, laikam skaidrs...

 

Apģērbs

Vilnas cepurītes. Ķ apmēram 60% no siltuma atdod caur galvu (jo par šī orgāna labsajūtu arī visvairāk rūpējas). Mēs ar Kasparu laikam bijām praktiski vienīgie bez vilnas cepurītēm

Speciālists (turpmāk s) pastāstīja par kādu eksperimentu viņa apmācību laikā. Visus saģērba biezajās hidrās (kā viņš pats teica tādās, kurās ūdenī var sēdēt pat vairākas dienas). Uzdevums - nopeldēt 200m un izkāpt krastā.

It kā triviāls uzdevums. Visi salekuši ūdenī. Visi arī nopeldējuši...

Jāizkāpj pa koka kāpnītēm, bet lai arī pašiem silti, pirksti izrādās jau vairs nestrādā (nestāstīja kā tas viss beidzies, bet jādomā jau ka krastā visus izvilka)

Morāle. Lai arī gaiss ir silts un lai arī pašiem silti par saviem darba rīkiem - rokām jāparūpējas. Nokļūstot aukstā ūdenī 4/6C rokas kļūst praktiski nejūtīgas minūtes laikā (atkarīgs protams arī no daudziem citiem faktoriem).

Kāds risinājums? Protams, cimdi.

Kad un kādi jānovērtē pašiem. Pirkstaiņi siltuma saglabāšanai praktiski nav derīgi, jo pirksti ir izolēti viens no otra un plānos pirkstaiņos vienkārši salst, bet biezos nav īsti kustināmi. Dūraiņos savukārt pagrūti veikt dažādas darbības (piemēram piezvanīt pa telefonu (vai sašņorēt kurpju šņores)). Kompromisa variants - cimdi ar trim pirkstiem (īkšķis un rādītāja pirksts atsevišķi - pārējie kopā)

Tas nenozīmē ka visur un vienmēr jābrauc cimdos. Vienkārši mazliet jādraudzējas ar galvu. Ja gaisa temperatūra ir tāda, ka cimdus nevajag, bet ūdens - tāda, ka tomēr vajag - cimdiem jābūt paņemtiem līdzi un ir jābūt vienkārši sasniedzamiem. Aukstā laikā airējot var lietot arī airim piekombinētus cimdus (tādus, kā lieto slalomisti) (btw. runājam par neoprēna, nevis piemēram par vilnas cimdiem).

 

Cimdi
Nu labi. Iedomājamies, ka esam iekrituši aukstā ūdenī. Ja tūlītēja palīdzība nav gaidāma - pirmā lieta ko darām - uzvelkam cimdus (pretējā gadījumā pamazām iestājas plāns B). Cimdus tātad sameklējam un velkam ...., velkam velkam..., bet laiks iet. Katrs, kurš ir mēģinājis slapjās rokās uzvilkt cimdus (jo īpaši, ja vienā rokā jau uzvilkts), īpaši, ja peldi aukstā ūdenī un tev uz galvas skalojas viļņi, turklāt mēģini nepazaudēt arī laivu un airi, zin, ka tas nemaz nav tik vienkārši. Instruktors pastāstīja, kā viņš sagatavo cimdus:

Grūti jums to tā uz papīra izstāstīt (parādīt vienkārši), bet nu mēģināšu. Ņemam cimdus un apakšējā daļā atlokam ar 'oderi' uz āru kādu 2..3cm maliņu. Cimda iekšpusi (arī kādus 3 cm) iesmērējam ar slapjām ziepēm un ļaujam tam nožūt. Kad velkam cimdus rokās ziepes saslapinās un roka vieglāk ieslīd cimdā. Atlocīto maliņu lietojam lai ar otru roku cimdu pieturētu, jo tā nav ar ziepēm un attiecīgi nav slidena.

 

Vēl par apģērbu

Par citam drēbēm. Puisis bija diezgan izvairīgs - jāskatās pēc apastākļiem

Apģērbam vajadzētu būt tādam, kas viegli žūst, nepiemirkst, nesviedrē etc. Īsti ideāla apģērba nav. Slapjajās hidrās svīst, turklāt peldot piekļūst ūdens. Sausās (kajakera jakas tipa) savukārt ir labas jo tām apakšā var pavilkt apģērbu, taču  tikai līdz tam brīdim, kamēr tanīs nesasūcas ūdens, turklāt ja tanī gadās izplēst robu tā savas īpašības zaudē ļoti ātri

Ja laiks ir tiešām auksts, jāpadomā arī par ko nopietnāku kā vilnas cepurītes (ir piemēram pieejamas hidras jau ar neoprēna cepurēm).

Zābaki. Ievērojām, ka ļoti daudziem norvēģiem kājās ir nevis mazie hidru zābaciņi, kā pierasts pie mums, bet gan tādi - praktiski līdz celim, kas ļauj iekāpt ūdenī nesaslapinot kājas

Instruktors pastāstīja, ka esot arī speciāli gredzeni ar ko varot cimdus piestiprināt pie hidras hermētiski. Nezinu precīzi kā tas izskatās. Bet varot nopirkt ūdenslīdēju veikalos (esot ļoti dārgi), vai zvejnieku veikalos (kur nemaksājot praktiski neko).

Būtiska lieta. Braucot jāņem līdzi sausu drēbju komplekts (ieteicams ;) ūdensdrošā iepakojumā

Vel viena lieta - drēbes vislabāk spilgtās krāsās.

Tas pats attiecas arī uz laivas krāsu. Vissliktākā laivas krāsa - balta (vienā krāsā ar vēja sakultu ūdeni). Otra sliktākā krāsa - melna. Vislabāk uz laivas borta paralēli ūdenslīnijai uzlīmēt luminiscējošu lentu. Luminiscējošas zīmes mēdz iestrādat arī aru lāpstās.

 

Signālierīces (nezinu gan kur tās Latvijā var iegādāties - iespējams, burātaju veikalā Regate būs jāpameklē).

Dodoties pārgājienā, jo īpaši ziemā un vienatnē (naktī etc;)), ir jābūt līdzi sekojošam lietām:

  • Cimdi,

  • Cepure,

  • Sausas drēbes ūdensdrošā iepakojumā (iespējams, pat guļammaiss),

  • Komplektam uguns iekuršanai,

  • Avārijas pārtika, ūdens, krūzīte,

  • Signalierīcēm,

No signālierīcēm nepieciešams:

  • Signalraķete ar parašūtraķetēm. (Tā saucamās pen rockets neder, jo ir vājas, nelido augstu un neturās ilgi gaisā.) Šis verķis paredzēts uzmanības pievēršanai;

  • Lāpa un dūmu muciņa - paredzētas vietas norādīšanai glabējiem.

Uzmanību! Visi šie verķi ir bāzēti uz fosforu un deg arī ūdenī. Pirms iededzat, padomājiet uz kuru pusi lidos dzirksteles.

Citas ierīces, kuras veido dūmu mākoni augstumā vai troksni var neņemt, jo lielā vējā (kādā ticami var notikt incidents) tās nav efektīvas.

Svilpe. Noderīga uzmanība pievēršanai tiešā tuvumā (pameģiniet pakliegt aukstā ūdenī, tad sapratīsiet kapēc ir svilpe).

 

Telefons. Ūdenī (it īpaši ar cimdiem rokās) ar to gan darboties grūti, taču ja to speciali sagatavo var būt ļoti noderīgs.

Sagatavošana. Ūdenī ciparus saspaidīt grūti, turklāt ir arī zināms šoks. Tapēc vislabak darīt šādi - pirms brauciena piezvanam labam draugam un pastāstam par savu braucienu - kur un kad plānojam būt. Iegūsim divas lietas - jūsu drauga nummurs figurēs ka last dialed number, kas parasti telefonos ir diezgan vienkārši atkārtojams. Otrkārt draugam varēsiet diezgan ātri izstāstīt kur atrodaties (ja vien draugs nav blondīne), jo viņam jau būs sākotnējā informācija. Tad draugs varēs sazvanīt glābšanas dienestus un izstāstīt kas un kā. Ticami, ka glabšanas dienesti gribēs jūs sazvanīt arī paši, bet nu tas jau vēlāk, kad viņi būs jau sākuši darboties un sapratuši uz kurieni jābrauc. Draugam jāzvana vai nu uz visparējo nummuru 112, vai labāk uz speciālajiem (Latvijā Jūras Glābšanas Dienests- 67323103, 29476101). Nu jā - telefonam jābūt ūdensdroši iepakotam.

Ļoti palīdzēs, ja varēsiet minēt labi saskatāmus orentierus un detaļas (e.g. balta laiva. e.g. kilometrs S virzienā no raga xxx. e.g. esmu krastā, zila laiva, blakus uzsliets airis uz kura sarkana veste).

Signālspogulītis lidmašīnām. Ļoti efektīvs, bet lietojams praktiski tikai krastā. Nu to, ka līdzi jābūt vestei, laivai un airim, laikam nav speciali jāatgādina.

 

Lietas, par kurām nevajadzētu aizmirst

Aira karabīne ar visu, kas pienākas, lai airi piesasitītu laivai vai rokai (airi pazaudēt tumšā ūdenī ir stipri vienkārši).

Aira maisiņš paddle float vienīgais uz ko varat cerēt, ja esat viens un mēgināt tikt laivā. Var noderēt arī tad, ja esat vairāki. Rekomendācija izvēlēties nevis piepūšamos, bet 'švammes' veida (tur gan ir slēgtās putas). Kā jau instruktors teica (un nevar viņam nepiekrist) - kad jūs esat ūdenī un jums ir pāris minūtes laika līdz brīdim, kad sākat salt un kustības sāk kļūt apgrūtinātas, diez vai būtu saprātīgi minūti no  šī laika veltīt maisiņa pūšanai (bet nu protams labāk tā, nekā nekā). Maisiņš stiprinās uz klāja - uzreiz aiz kokpita. Vēlams mierīgā ūdenī pamēģināt kā tas viss darbojas.

Pumpis un švammīte -  lai izpumpētu lieko ūdeni pēc ierāpšanās laivā.

 

Apgāžamies un redzam, ka labi nebūs...

Cimdi, telefons (iespējams otrādi, ja telefons ir gatavībā);

Ja ir tāda iespēja - mēģinām tikt laivā atpakaļ;

Ja nav, bet redzam, ka ir iespēja tikt krastā varam mēģināt peldēt, taču labāk to nedarīt, ja nav drošas parliecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt laivu. Jāatcerās, ka pret vēju un viļniem nekur neaizpeldēsim. Jo vairāk kustamies, jo ķ ātrāk atdziest. Var mēģināt daļēji izrāpties uz laivas. Jo mazāka ķ daļa ūdenī, jo lielākas cerības izdzīvot. Tagad laiks atcereties arī par signālierīcēm. Taču nelietojam tās bezjēdzīgi, bet tikai tad, kad ir cerība, ka tās var tikt ievērotas.

 

Esam izskaloti (izpeldējuši) krastā.

Ja esam ciema vidū, protams, dodamies uz tuvāko māju.

Ja nav ideju kur atrodamies un ir iespēja apmaldīties un nosalt (e.g. nav silts jūlija vakars), mēģinām ziņot par savu atrašanās vietu (telefons, raķetes etc) un mēģinām sasildīties.

 

Šeit īstais brīdis atcerēties par sausajām drēbēm. Ja sausu drēbju nav, slapjās vienalga jānovelk, jāizgriež un jāmēģina izžāvēt. Ķ ūdenī zaudē siltumu apmēram 20 reizes ātrāk kā gaisā. Ja ir ar ko noslaucīties - darām to, ja nav - jamēģina nožūt. Normāli vajadzētu izveidoties zosādai, kas paceļ spalvas (rūpīgi audzējam spalvas garajos rudens vakaros), tādējādi veidojas izolējošais gaisa slānis. Iespējami arī drebuļi. Šādi ķ mēģina parvērst enerģijas rezerves darbā (siltumā).

Darbinam savu ugunskomplektiņu.

Komplektiņā jābūt sausiem sērkociņiem (vēl labāk ūdensdrošiem (var izgatavot arī paši apmērcējot vaskā) un iekuram. Instruktors ieteica, ka vislabākais iekurs esot kosmētikas noņemšanas verķi (švammītes, tamponiņi, vai dievs vien zin ka tie saucas), kas piesūcināti ar vazelīnu. Tas viss protams ūdensdrošā kārbiņā. Bez iekura, ar nosalušām rokām un slapju malku iekurināt uguni ir praktiski neiespējami (manuprāt kā iekurs varētu labi kalpot arī organiskā stikla strēmeles).

 

Apsilde

Ja nu ir kolēģis, kura stāvoklis tuvojas plānam B:

Pārbaudam vai ir pulss un elpošana. Ja nav - rīkojamies, kā tas mācīts pirmās palīdzības sniegšanas kursos. Ķ noteikti ir jāatstāj guļus stāvoklī. Ķ ir noregulējis asinsriti lai apasiņotu svarīgakos orgānus, mainot pozu varam šo sistēmu izjaukt.

Tālāk nepieciešams šo cilveku sasildīt. Praktiski vienīgais veids, kā to var efektīvi izdarīt ir - ar otru ķ. Ja jums ir sausais guļaimmaiss (no ieteicamā aprīkojuma saraksta), tanī jāievieto šis nosalušais - un otrs, kurš nav tik nosalis (kā saprotat - nu ne jau slapjajās hidrās). Esmu dzirdējis, ka esot būtiski labāk, ja ķ ir dažāda dzimuma, pieslēdzoties vēl kāda ķīmija (arī ja cilvēks bezsamaņā).

Ja nu cilveks ir runājams viņu var mēģināt papildus sildīt no iekšas - dot dzert siltu (bet ne verdošu), vēlams ļoti saldu šķidrumu (tēja derēs). Ķ pats iespēju robežās sāks pieslēgt atpakaļ kājas, rokas etc.

Nekādā gadījumā nedrīkst strauji sildīt kājas, rokas (pie uguns piemēram). Pirmkārt būs apdegumi (jo rokas ir nejūtīgas šinī brīdī). Otrkārt, ja varmācīgi piespiedīsim lielu daudzumu aukstu asiņu piedalīties asinsritē, tām nokļūstot sirdī var iestāties šoks un sirds var apstāties.

 

P.S.

Jau esmu minējis, ka  Norvēgijā mani pārsteidza cilvēku uztvere. Mēs vairāk domājam par to, lai principā samazinātu riskus (braucam tikai barā, tikai pa dienu ;), tikai siltā ūdenī, tikai pie krasta, tikai tad kad nav vējš un viļņi etc.) un principā tas ir pareizi, tikai pieredze saka, ka agri vai vēlu principi tiks parkāpti (jo pagājušo reizi taču neapgāzāmies) un mums nav īsti ideju kā rīkosimies, ja nu kas gadās (kaut vai mans paša piemērs ar Kihnu braucienu

http://www.laivas.lv/temas/piedzivojumi/30044/

http://www.laivas.lv/temas/piedzivojumi/29015/

Cik no Latvijas jūras kajakeriem ir aira maisiņš. Ko plānojam darīt, ja jūrā apgāzīsimies

Norvēģi iztika bez nu-nu un pirksta kratīšanas, īsti nerunāja par to kad un kā un kur drīkst braukt, bet vairāk par to kā sagatavoties un kā rīkoties

 

Par so tematu var palasīties arī šeit:

http://www.surfline.lv/lv/jaunumi/jaunums/?news_id=96

Lai man nekad nebūtu ar jums jālien vienā guļammaisā. Uz to arī iedzersim!

mARIS


Klubs > Tēmas > Padomi

Lapu uztur: Inno.web