Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

JAUNUMI

 

 

Visu laiku lasītākie jaunumi
Campo laivu noma. [7]
Ūdens ziņas. [353]
Laivas līzingā! [29]
Campo realizē vides aizsardzības projektu Abavā. [5]
Fotogalerijas. [2]

 

Aktuālākās tēmas diskusijās
Ūdens ziņas [353]
Nomas inventāra sezonas izpārdošana [2]
Ūdens maratonu kauss 2015 [21]
Laivu lietas [9]
Latvijas ūdens maratonu kauss [86]

 

 

Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv

 

Braukšanas taktika

Jānis Romanovskis, 22.02.2002

Komentāri [2]

 

Semināra grupa Amatā, 2004.g.marts
 

Braukšanas taktikas mērķis ir panākt, lai visi braucēji nobrauktu to ko grib, nebrauktu to ko negrib un veiksmīgi atgrieztos mājās.


Braucot pa zināmām un mierīgām upēm, visa šī lieta minimizējas, tomēr nesamazinās līdz nullei - te var minēt daudzus gan izdomātus, gan reālus piemērus.

Braukšanas taktika paredz ievērot sekojošus nosacījumus:

1. Jābrauc ir grupā, pārredzamā attālumā vienai laivai no otras.

2. Tikai lēnās un platās upēs var braukt "čupā". Straujās upēs jāievēro distance apm 15 - 30m starp laivām.

3. Pirmā brauc pati pieredzējušākā ekipāža. Pārējās neizlaiž no acīm priekšā esošo ekipāžu un vadās pēc tās izdarītajām darbībām.

4. Pēdējā brauc otra pieredzējušākā ekipāža, kas uzpasē, ko dara tie iesācēji, nemākuļi utt. tur priekšā un vajadzības gadījumā ķeksē tos ārā no ūdens.

5. Visām ekipāžām, kas nav pēdējās, svēts pienākums ir šad tad paskatīties, kas notiek aizmugurē lai nesanāk tā, ka tikai vakarā nāk atskārsme, ka daži kolēģi jau visu dienu nav redzēti un nu ir nezin kur. Ja upe ir daudzmaz krāčaina, tad sabļaut tos, kas brauc pa priekšu un neliekās ne zinis ka aizmugurē kāds slīkst vai laivai ir gadījies caurums, visticamāk neizdosies.

6. Ja upē ir nopietnas krāces, tās ir jāizlūko un no krasta ir jāizdomā un jāvienojas gan ar laivas biedriem, gan tiem kas stāvēs krastā, un (varbūt) drošinās un fotografēs, kur un kā brauksiet. Citādi var sanākt, ka pašam bīstamākajam akmenim viens grib braukt pa vienu pusi, otrs - pa otru un tad rezultāts ir vidējais aritmētiskais… Krastā stāvētāji savukārt var vērot reālo laivas trajektoriju, salīdzināt ar iepriekš plānoto un izdarīt secinājumus.

7. Par izlūkošanu. Izlūkošana sākās ar piestāšanu krastā vajadzīgajā vietā - ja piestāsiet vietā, kur nav iespējams izkāpt un pāri upei arī netiek, nekas cits neatliks kā braukt lejā bez izlūkošanas. Izlūkojot cilvēki dodās pa krastu apskatot šķēršjus un plānojot laivas trajektoriju un airēšanas tehniku, atmiņā fiksējot raksturīgākos orientierus. Nonākuši līdz krāces beigām (vai vietai, kur paredzēts piestāt), braucēji dodas atpakaļ (drošinātāji uzreiz var ieņemt tiem paredzētās vietas), apskatot krāces vēlreiz pie tam ik pa brīdim paskatoties pa straumi uz leju, jo liela krituma gadījumā šķēršļi no lejas izskatās daudz savādāk kā no augšas. Tāpat jāatcerās ka ejot un braucot ar laivu skatupunkts atrodas dažādā augstumā; tas jāņem vērā. Garas krāces izlūkojot, ir grūti atcerēties svarīgākos orientierus. Lai atvieglotu orientēšanos uz ūdens, var tikt zīmēta krāces shēma (kaut vai ar marķieri uz laivas) un/vai krastā izlikti signalizētāji vai signālzīmes.

8. Ja krāces ir vienkāršas, var braukt savstarpēji drošinot vienam otru no ūdens. Vienkāršās krācēs avārijas notiek vai nu neuzmanības vai nepareizi izvēlētas trajektorijas dēļ. Pārējās ekipāžas tad vadās no avarējušās pieļautajām kļūdām, izbrauc veiksmīgi un palīdz avarējušajai ekipāžai nokļūt krastā.

9. Braucot ar izlūkošanu no ūdens, svarīgi ir parzināt upi, lai neiebrauktu nopietnās vai pat nebraucamās krācēs "ar ieskrējienu". Krāces bieži sākās ar šiverām, kuru ātrums pieaug; apstāšanās iespēju var arī nebūt. Ja par upi nav īstas pārliecības, braukšana notiek no vienas atstraumes līdz nākamajai; ja no kārtējās atstraumes pārredzamajā upes posmā nav apstāšanās iespēju, ir jāizlūko no krasta, kas priekšā notiek.

10. Krāces bieži sākās ar upes vai tās krastu sašaurinājumu. Sašaurinājumā upe var pazust kaut kur lejā, vai tur ir redzamas baltas stāvviļņu galotnes. Uz dullo visādos mēslos nevajag līst. Pa kalnu upēm braucot, kā brīdinājums ka drīz sāksies krāces, var kalpot arī klinšu "vārti" abpus upei un/vai upes ielejas sašaurināšanās - kalni it kā saspiežas tuvāk upei.

11. Ja ekipāžā ir vairāk par vienu cilvēku, tad vienam no ekipāžas ir jāuzņemās kapteiņa pienākumi - viņš un tieši viņš braukšanas laikā pieņem lēmumus, pa kuru pusi akmenim tiks braukts, kur tiks lekts ārā utt. Svarīgi ir lai kapteinis būtu ne tikai pietiekami liels bļauris (citādi krāces vidū neviens viņu nedzirdēs), bet arī viņa bļaušana būtu sakarīga un saturētu laivas vadīšanai nepieciešamo informāciju nevis tikai lamas. Vārdu sakot, kapteinim ir jābūt pieredzējušam un/vai spējīgam dot pareizus lēmumus. Prakse rāda, ka ne vienmēr pieredzējušākais un prasmīgākais braucējs ir spējīgs komandēt citus. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nopietnos pārgājienos, ir ieteicams veikt treniņus konkrētā ekipāžas sastāvā. Treniņus var veikt vai nu pirms pārgājiena, vai pārgājiena pirmajā ūdens dienā izvēloties vienkāršu upes posmu.

12. Nopietnas krāces vienlaicīgi brauc tikai viena ekipāža. Pārējie tai laikā drošina, fotografē, skatās baisus skatus utt. Gadījums, kad kādas kļūmes pēc vienlaicīgi brauc vairākas laivas, ir smaga kļūda, kas var novest pie vēl smagākām sekām, jo drošinātāji ir gatavi glābt tikai vienu ekipāžu nevis veselu baru.

13. Pirms nopietnām krācēm mantas var izkraut un braukt ar tukšām un vieglām laivām. Tas uzlabo manevrējamību un laivas gaitu, atvieglo drošināšanu; tiesa - var samazināt stabilitāti.

14. Braucot bīstamas krāces ir ļoti svarīgi, lai drošināšana būtu savu uzdevumu augstumos un straume avarējušo ekipāžu neaiznestu uz nākošajām krācēm jau peldus stāvoklī.

15. Ja upes raksturs ir tāds, ka drošināšana nav iespējama, ir nopietni jāapsver vai ir vērts tur līst iekšā. Padomājiet, ko varat zaudēt…

16. Ja krāci ir nolemts nebraukt, laivas var nopludināt gar krastu, apnest pa krastu vai vispār tīties no upes pie visiem velniem.

17. Par upes un maršuta kā tāda vispārējo raksturu un bīstamākajām vietām ir jābūt lietas kursā visiem braucējiem. Tāpat arī no rīta ir jāinformē kolēģi par konkrētās dienas plāniem un šķēršļiem.

18. Ir ļoti bīstami braukt krāces, kuru veiksmīga izbraukšana nav atkarīga no braucējiem. Te svarīgi ir spēt novērtēt kas ir un kas nav atkarīgs no braucēja.

19. Ja upe pēkšņi it kā pazūd kaut kur lejā, nekavējoties ir jāpiestāj un jāizlūko no krasta, kas tur priekšā notiek. Uz dzirdi paļauties nevar - ja krāces nav lokālas, atdalītas ar gariem bezstraumes posmiem, jūs krāces tuvošanos nedzirdēsiet.

20. Jābūt uzmanīgiem izbraucot asus un nepārskatāmus pagriezienus, jo nevar zināt, kas būs pēc tiem.

21. Upēs, kurās ir iespējami koku sagāzumi, par tiem ir jādomā jau laikus, nevis tikai tad, kad laiva jau ir piespiesta pie tā.

22. Ja vadošā ekipāža ir piestājusi krastā, pārējiem arī ir jāpiestāj un jānoskaidro, kas noticis. Tāpat, ja kādam rodas nepārvarama vēlme kaut kur doties uz savu roku, ir jāinformē grupasbiedri par plāniem un laiku, kad atgriezīsieties.

23. Ja kāds no ekipāžas locekļiem saka, ka negrib braukt to vai citu krāci, jo viņam tā liekas pārāk bīstama, ir ārkārtīgi nekorekti un neētiski pierunāt viņu uz braukšanu. Kūdītājs līdz ar to uzņemās morālo atbildību par sekām, kuras pats nevar 100% paredzēt. Tas, ka upē var aiziet iekš' to boj', ir apriori. Ja jums ir konkrētas pašnāvnieciskas noslieces, tad jau labi, bet paraut līdzi vēl kādu jums nav tiesību. Brauciet ar kajaku un tad nebūsiet no citiem atkarīgs savās pašiznīcināšanas tendencēs!

24. Ir vēlams informēt arī mājās palicējus, uz kuru upi un reģionu plānojat doties. Globālu problēmu gadījumā mājinieki vismaz zinās, kur jūs meklēt.


Klubs > Tēmas > Jaunumi

Lapu uztur: Inno.web