|
Visu laiku lasītākie jaunumi
|
| Aktuālākās tēmas diskusijās |
Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu. campo@laivas.lv
Amazone. Krāces Džo Keins,
30.04.2006
Komentāri [9]
 |
| Tāds skatiens. Foto: Atvars Eglītis |
| |
Tikšanās ar lielo teicēju.
Straujūdens braukšanas prasmju apgūšanas skolai raksturīgs neizbēgams, pazemojošs neģēlīgums. Vairumā pārējo „adrenalīna” sporta veidu – slēpošana, sērfošanas un kāpšana klintīs – cilvēks iegūst baudu, adrenalīnu un meistarību tikai pēc ilgiem mācekļa gadiem, pārcietis kritienus un kūleņus, pagurumu pēc iepriekš nelietotu muskuļu grupu vingrināšanas, izkopjot jaunas un sākumā neparocīgas iemaņas.
Braukšana pa krāčūdeni atšķiras pašos pamatos. Ja mazliet palaimējas, jau uzreiz var laivot garus gabalus, bieži vien lielā attālumā, ar pašām elementārākajām šim sportam nepieciešamajām iemaņām un tādu pašu fizisko izturību, kāda vajadzīga, braucot ar divriteni no kalna. Vismaz sākumā krāčūdens adrenalīnu iegūt ir viegli.
Bez šaubām visu paveic upe, taču tu, kā pusaudzis ātri braucot mašīnā, aizmirsti, kas ir patiesais jaudas avots. Valda iedomība. Upe tev šķiet vieni vienīgi dūmi un spoguļi, liela riešana, bet maz košanas - tu dzirdi kā tā spurdz zem tevis, akmeņus grauzdama. Tu domā: Turpinām darboties! Pie velna, jāpieveic šī sasodītā straume!
Un tad varbūt plosts uzduras kādam slieksnim upē – piemēram, braukšanas ātrumā nepamanītam ūdens kritumam. Vai saceļas vilnis un apgāž laivu uz sāniem tik pat viegli, kā zirgs gaiņā mušas ar asti. Varbūt tu pēkšņi attopies iegrūsts plosta vidū un grīda atsprāgst uz viļņa augšup, un izsper tevi pār bortu. Varbūt tu vienkārši nokrīti no plosta malas tik ātri, ka pat neaptver iemeslu, un kas notiek.
Nav svarīgi. Iznākums ir viens un tas pats.
Pasaule satumst. Upe – lai gan šis vārds nav piemērots tam putās sakultajam haosam, kas tevi sagrābs un valstīs kā lupatu uz veļas grīstes. Tā izsit tev no plaušām gaisu. Tu esi bezpalīdzīgs. Peldēšana ir joks. Tu skaidri zini, ka slīksti. Pirmo reizi tu apjēdz, kāds spēks piemīt bezrūpīgajam monstram, kas tevi aprijis.
Zem ūdens tu nokūleņo simts pēdas, līdz iznirsti. Un vēl simt pēdu – tikai par mata tiesu no patiesi šaušalīgas iegrimšanas, no tādas, kurā tu noteikti aiziesi bojā, līdz ieraugi glābšanas virves. Kad tevi izvelk krastā, tev sejā ir dumjš smaids un TĀDS skatiens, kurā vienādās daļās jaucas apjumums, cieņa un neslēptas bailes.
Tāda ir Upes Pirmā Mācība. To izcieš visi. Un ik reiz, kad tev uzrodas kaut mazdrusciņ pašapziņas, ik reiz, kad tu domā, ka beidzot esi sapratis, kas īsti ir krāčūdens upe, tu izciet to vēlreiz.
....
Vairāk par spēku upe ciena tehniku. |
