Tēmas
Jaunumi
Pasākumi
Piedzīvojumi
Ekspedīcijas
Viedoklis
Padomi
Diskusijas
Foto
Kalendārs
Saites
Par klubu
 
Laivas
Laivas
Laivas
   

RegisterLogin
Kāpēc reģistrēties
 
 

DISKUSIJAS

 

 

Par "gļukiem"

Komentāri

 

1..9

  << Atpakaļ uz diskusijām

 

Lsmn

19.05.2013

23:47

18. maijā notika Vecpiebalgas Airēšanas biedrības pilnsapulce Ineša ezerā, kur cita starpē stāstījām viens otram redzētos gļukus un nolēmām, ka šī folklora ir jāsaglabā :) Tātad - konkursveida jautājums maratonistiem: pastāstiet par savu redzēto kino airēšanas maratonu vai citu ilgtermiņa sacensību laikā :) Labākā stāsta autoram bezmaksas dalība nākošā gada Gauja XXL :)

Gundars

20.05.2013

13:21

A balva ta solīda:)

Arnis-Rumakss

22.05.2013

22:02

Gļuki ir bijuši stirpām,bet tāpat kā sapņus aprakstīt tos ir pagrūti. Man ļoti patika PL variants laikrakstā SPORTS par Gauju XXL.

PL

23.05.2013

00:06

No dzirdētajiem Gaujas XXL dalībnieku gļukiem es balsotu par to igauni, kuram čurājot laivas pudelītē, aizdegās urīns, un par Krisu Džeksonu, kurš pie Ādažiem atkāvās no lāčiem, metot viņiem poverbārus. Man bija interesants gļuks toreiz, kad pie Murjāņiem naktī uznāca totālā migla. Uz redzamības robežas pāri laivai sāka skriet melnas vaboles sērkociņu kastītes lielumā. Kādu brīdi tiešām domāju, ka vaboles ir īstas un mēģināju sist viņas ar airi.
Paskatījos gūglē, ka tāda veida parādības drīzāk ir nevis halucinācijas, bet ilūzijas. Iemesli var būt ne vien miega bads un dehidrācija, bet arī pārmērīgs nogurums. Tas izskaidro to, ka gļuki var sākties arī gaišā dienas laikā jau pēc kādiem 50 km. Piemēram, savos pirmajos maratonos es bieži vien redzēju pie upes piebrauktus autobusus.
Bet otrajā naktī no gļukiem neizbēgt. Jukonā iemanījos skatīties tikai uz priekšu, kā zirgs ar klapēm uz acīm, jo nepārtrauktās multenes krastā ļoti nogurdina. Tur bija nekustīgas cilvēku grupas viduslaiku tērpos, apgaismotas pilsētas, tilti ar gājējiem, mamutu dibeni virs kanjoniem, visādi briesmoņi, apgāzušās laivas, ko citas laivas vilka krastā un vēl nezin kas, vienmēr atkārtojoties. Divas ilūzijas bija īpaši iespaidīgas. Pirmā. Naktī pirms Fort Selkirk, tas ir ap 450 km, uznāca ļoti stiprs vējš un drošībai sāku braukt tuvu krastam. Kādā mirklī pustumsā starp eglēm pacēlās balta, ap 20 m augsta LELLE, plandoša, kā pie zemes piesiets reklāmas balons, kurā pūš gaisu ar kompresoru. Un viņa no augšas man uzbruka! Tas bija šausmīgi, labi, ka neapgāzos. Kad ķēms izgaisa, tā vietā krastā nostājās gara rinda ar 5 m augstām suitu sievām, kuras tāpat plandījās. Otrā. Kaut kur ap Sixty miles river, tas ir kādi 650 km, upē sāka peldēt pelēki ledus aisbergi. Cītīgi slalomēju, lai neietriektos. Dīvaini likās tas, ka nonākot blakus, ledus blāķi izgaisa, bet priekšā atkal radās jauni. Pagāja labs laiciņš, līdz aptvēru, kas notiek. Tālumā bija klints ar pelēkiem plankumiem, kuri projicējās kā upē peldoši ledus gabali.
Tā ka maratons bez gļukiem nav nekāds maratons. Tikai svarigi ir katrreiz paspēt laikus uzķert realitāti.

JR

23.05.2013

09:11

ze best - mamutu dibeni virs kanjoniem :D

Lsmn

25.05.2013

22:39

Mans pirmais gļuks bija Gauja XXL 2010 otrajā naktī. Bija tai vietā apmēram pie Gūtmaņa alas un labajā pusē aiz krūmiem redzēju militāro lidlauku. Spīdēja gaismas, virs krūmiem slējās lidmašīnu astes, krūmu starpās vīdēja apgaismotas fizelāžas. Augstu gaisā bija prožektori, kas pār visu to lēja spožu dzeltenu gaismu. Varēja dzirdēt motoru troksni, cilvēku balsi, laiku pa laikam varēja just siltumu no darbojošiem lidmašīnu dzinējiem. Mēģināju gļuku padzīt, bet tas palika turpat, braucot uz priekšu, mainījās perspektīva un bildes detaļas. Airējos tālāk un lidlauka troksnis lēnām izgaisa aiz muguras. Drīz vien pāri visai upei parādījās gigantisks betona dambis ar dažām vārgām gaismiņām gar augšmalu. Tas man pa īstam izbiedēja, jo nespēju iedomāties, kā tādam monstram apbraukt. Pakāpeniski dambis pazuda un parādījās Siguldas tilts :)
Pat populārākais gļuks, ko redzējuši droši vien visi, ir Staiceles papīrfabrikas skursteņa sarkanā lampiņa. Sākoties uzpludinājumam, tā parādās teju aiz katra līkuma :) Arī pagājušā gada SM lampiņa parādījās un pazuda savas piecas reizes, kad nonācu pie paša Staiceles aizsprosta, izrādījās, ka skurstenī nekādas lampiņas nav :)

Lsmn

25.05.2013

22:44

Šī gada Gauja XXL labākais gļuks parādījās kādam no poļiem. Otrajā naktī viņš bija briesmīgi noguris un nosalis, Gaujā viņš bija pirmo reizi un nezināja, ka krastos nekā nav. Drīz vien labajā krastā pie pašas upes parādījusies milzīga daudzstāvu ēka ar veikaliem pirmajā stāvā. Visa ēka bijusi spilgti apgaismota, virs veikaliem uzraksti arābu valodā. Polis nolēmis ieiet veikalā pasildīties un braucis tuvāk krastam, lai atrastu vietu, kur izkāpt, bet vīzija pazudusi un tās vietā atkal parādījies reālais mežs :)

mARIS

27.05.2013

12:18

Daži labi te pamanījusi, ka viņu laivas forā (degunā, purnā, prikešgalā) divi viņam pazistami jaunieši nodarbojas ar seksu. Cik sapratu viņu nav īpasi izbrīnijis fakts kā tāds, bet gan tas, kā viņi spej tur saglabāt līdzsvaru. Vēl no Salacas stāstiem - ir gadījies novērot kā pār upi skrien koki. Tad vēl ir slavenais televizors, zilie putniņi (un liekas, ka bija arī ledusskapis)
Nu tas, ka pa brīdim redzi krasta suportkomandu, kura tikmēr mierīgi kaut kur guļ, drosi vien jau nav smieklīgi

PL

02.06.2013

09:33

Kriss Džeksons Gauja XXL 2012 : Hallucinations began to play tricks in my mind. I saw a bluey green light that I tried to follow into the night, occasionally I’d see a red light that looked like a kayaker in trouble, I’d paddle to catch up, straining my eyes and seeing him submerged in water and trapped in a dead tree. I shout but heard nothing back and never getting closer, I was chasing shadows and lights and never getting there. Ahead of me I could see a giant cruise liner, I paddle to get out the way, but it kept coming towards me, I shouted for help, it carried on, eventually I realised it was smoke on the water from a capsite. These images carried on, seeing snakes in the river, a sea lion and tiny green bears running along the bank, they threw rocks at me so I threw them gummy bears and nuts. Only when I got closer, the rocks that they were throwing were nothing more than little rock falls. My headed was messed up beyond belief, I sat in my kayak making animal noises, talking at great length to the different objects scatter around my boat. Maggie phoned, this helped to speak to someone, but got freaked out by me speaking to my headphones, telling them to “be quiet as I’m on the phone to maggie”. The whole sequence was bizarre,

 

1..9

  << Atpakaļ uz diskusijām

 

Pievienot jaunu komentāru

Autors:

E-pasts (neobligāti):

 

Komentārs:

Lapas administrācija nepieciešamības gadījumā patur tiesības slēgt pieeju rakstīšanai diskusijās no atsevišķām IP adresēm, kā arī dzēst bezjēdzīgus vai nekādā veidā ar diskusijas tematiku nesaistītus komentārus. Komentāru saturs pauž to autoru viedokli.


Klubs > Diskusijas > Dažādi

Lapu uztur: Inno.web